Ar stresu biežāk saskaras sievietes, augstāka stresa intensitāte ir gados jaunāku iedzīvotāju vidū, kas, vecumam pieaugot, pakāpeniski sarūk, rāda "Stress.lv" un “Snapshots” veiktā aptauja. Saskarsmi ar stresu darba vietā apliecinājuši 92% nodarbināto Latvijas iedzīvotāju, no kuriem 37% stress darba vidē piemeklē vairākas reizes nedēļā, bet 7% - ik dienas.
Augsts darba temps un intensitāte (48%), kā arī darba slodze (41%) ir būtiskākie iemesli, kas iedzīvotājiem rada stresu darbā. Kā nākamie biežākie stresa iemesli minēti neskaidri pienākumi un atbildība, zems atalgojums un sociālo garantiju trūkums.
“Ikdienas praksē nepaiet ne diena bez pacienta apmeklējuma, kurš cieš no stresa. Bieži vien stress slēpjas aiz simptomiem, kuri atgādina dažādas saslimšanas. No simptomiem dominē paātrinātā sirdsdarbība, diskomforta sajūta krūtīs, reiboņi, galvassāpes, sāpes vēderā, asinsspiediena svārstības, miega traucējumi,” pavēstīja ģimenes ārste Karīna Vernere. Viņa norāda, ka straujā informācijas tehnoloģiju ienākšana ikdienas dzīvē, kas padara cilvēkus pieejamus gan dienā, gan naktī, kā arī pieaugošais apstrādājamās informācijas apjoms un atpūtas laika samazināšanās neļauj organismam pilnībā relaksēties un atjaunoties, tādējādi radot iekšējo stresu, kas sāk izpausties arī fiziskās ciešanās.
Visbiežāk organisma emocionālā līdzsvara atjaunošanas nolūkos cilvēki izvēlas atpūtu pie dabas (39%) un fiziskas aktivitātes (31%).
Ar medikamentu, alkohola vai tabakas izstrādājumu lietošanu ikdienas stresu mazināt cenšas ceturtdaļa aptaujāto, bet piektdaļa atzīst, ka šādās situācijās ēd vairāk nekā parasti. Kā liecina minētā aptauja, lai mazinātu stresu 20% iedzīvotāju meklē tuvinieku atbalstu, vien 3% norādījuši, ka vēršas pēc speciālistu palīdzības.
Lai apzinātos, cik lielu ietekmi uz cilvēkiem atstāj stress, iedzīvotāji aicināti noteikt individuālo stresa līmeni vietnē. Tāpat ikviens aicināts piedalīties “Stresam NĒ!” skrējienā svētdien, 29.martā. Skrējiens notiks Mežaparkā plkst.12, pulcēšanās pie “Mammadaba” kafejnīcas.
Snapshots aptauja veikta 2015.gada martā, aptaujāti 726 respondenti vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem (dati svērti atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem).
