Viens no galvenajiem faktoriem, ko katrs var ietekmēt, tādējādi uzlabojot sirds veselību, ir uzturs. Iesākumā nevajag daudz, pietiek ar mazumiņu, bet jāapņemas darīt. Piemēram, ēdot pusdienas, nekaisīt uzreiz sāli uz ēdiena, bet censties ēdienu izgaršot bez tā.
Drīz vien varēs pamanīt, ka garšas kārpiņas būs atradinājušās no sāls lietošanas un papildus tā pievienošana ēdieniem nebūs nepieciešama.
No kūciņas apēdama tikai pusīti, bet vislabāk tās vietā nograuz pāris ābolus. Lai būtu vieglāk rūpēties par savu sirdi, pēc iespējas vairāk lietojami dārzeņi, augļi un zaļumi. Regulāri tos lietojot uzturā, tiek samazināts asinsspiediens, bet atsevišķas dārzeņu un augļu sastāvdaļas pat mazina sirds slimību un insulta risku. Ieteicams dienā apēst vismaz puskilogramu svaigu dārzeņu un augļu. Sirdij vērtīgi ir izvēlēties Latvijā augušās dabas veltes.
Šķiedrvielas palīdz samazināt diabēta, kuņģa un zarnu trakta slimību risku, kā arī izvairīties no paaugstināta holesterīna līmeņa un aptaukošanās.
Visvairāk šķiedrvielu ir graudaugos, pākšaugos un dārzeņos, tāpēc vajadzētu ēst pilngraudu maizi, putras, pupas, zirņus, lēcas, brokoļus, ziedkāpostus.
Nedēļā vismaz divas reizes uzturā vajadzētu lietot zivis, vislabāk, ja tās būtu treknas zivis - reņģes, skumbrijas, sardīnes vai lasis. Zivis samazina sirds aritmijas un asinsvadu trombozes iespējamību, kā arī sirds slimību un atkārtota infarkta risku.
Uzturā vairāk lietojami "labie" tauku. Pie tiem pieskaitāma auksti spiesta olīveļļa, saulespuķu, rapšu, kukurūzas, zemesriekstu un sezama eļļa.
Labie tauki ir "omega 3" taukskābes, kas ir arī treknajās zivīs, riekstos un sēklās.
Lai dzīvotu veselīgi, ik dienas jāizdzer vismaz 2-2,5 litri šķidruma. Sirdij vislabāk patiktu tīrs ūdens, taču derēs arī tēja vai augļu sula, kam nav pievienots cukurs. Starp citu, slāpes liecina, ka organisms jau ir cietis no šķidruma trūkuma, tāpēc jādzer arī tad, ja vēl neslāpst.
Arī ķermeņa svaram ir jāseko līdzi. Ja vidukļa apkārtmērs sievietei pārsniedz 80 centimetrus, bet vīrietim 94 centimetrus, tad tas liecina par palielinātu vielmaiņas traucējumu, sirds slimību, miokarda infarkta un insulta risku.
Jāizvairās no “slikto” tauku un transtaukskābju lietošanas. To ir daudz treknā gaļā un tās izstrādājumos, kas ievērojami paaugstina sirds slimību risku, kā arī svaru un var veidoties aptaukošanās.
Savukārt transtaukskābes izgulsnējas cilvēka organismā, strauji veicinot sirds un asinsvadu slimību rašanos un kavējot imūnsistēmas darbību. Tās ir sastopamas piena produktu izstrādājumos (siera izstrādājumi, skābā krējuma izstrādājumi un citi), margarīnā, kūkās, cepumos, konfektēs, kā arī citos saldumos un našķos.
Lietojot pārmērīgi daudz saldumu, palielinās sirds un asinsvadu slimību, kā arī diabēta risks. Ja produkta sastāvā ir vairāk nekā 22,5 grami cukura uz 100 gramiem, tad tas jau ir paaugstināts cukura daudzums, un ar šo gardumu labāk neaizrauties.
Vislabāk kārumus gatavot mājās, lai droši zinātu, kas ir to sastāvā, un varētu našķoties no sirds.
Ja sāls lietošana ir kļuvusi par pārmērību, tas var izraisīt paaugstinātu asinsspiedienu, radīt arteriālās hipertensijas un insulta risku. Jau 1,25 grami sāls uz 100 gramiem ēdiena liecina par paaugstinātu sāls daudzumu, taču gandrīz visās rūpnieciski gatavotajos produktos šis apjoms ir krietni lielāks. Daudz sāls satur gaļas izstrādājumi (desas un konservi), gatavās mērces, sāļi našķi, pusfabrikāti, kā arī siers un maize. Sirds veselībai ieteicams mazāk lietot sāli, vairāk - garšvielas un zaļumus.
Pērkot produktus veikalā, svarīgi zināt, kas ietilpst to sastāvā. Iespēju robežās vajadzētu izvairīties no hidrogenētiem augu taukiem, margarīna, vājpiena pulvera, modificētas cietes, E-vielām. Un protams, jo mazāk cukura un sāls, jo labāk. Sirds būs pateicīga, ja maltīte biežāk tiks gatavota mājās un ēdienreizes būs kopā ar ģimeni vai draugiem.
