Kā nepamatotus veterinārārsti vērtē arī ZM argumentus par dzīvnieka apzīmēšanas pārlieko dārdzību.
Par dārdzību izplatot melus
"Veterinārajās klīnikās čipošana maksā no 15 līdz 20 eiro. Personas, kas publiski runā par 45 eiro un vairāk, izplata melus," norādīja Konopore.
Viņa uzsvēra, ka klaiņojošo dzīvnieku problēmu nerisinās ne noteikumu termiņa pārcelšana, ne "tik absurdas darbības kā personu bez veterinārmedicīniskās izglītības apmācīšana veikt procedūru, kas var izsaukt asiņošanu, sāpju šoku vai agresiju".
Vienlaikus viņa atzina, ka pakalpojumu sadārdzina obligātā prasība izsniegt dzīvniekam Eiropas Savienības pasi, kā arī fakts, ka dzīvnieku īpašniekiem nav iespējas reģistrēt dzīvniekus pašiem, izmantojot tiešsaisti un autorizāciju caur, piemēram, internetbanku.
"Tāpēc dzīvnieku īpašnieki ir spiesti maksāt arī par šiem ar mikročipēšanu sasaistītiem pakalpojumiem, kas ietver sevī daudz vairāk pakalpojumus nekā tikai dzīvnieka apzīmēšana ar mikročipu," skaidro veterinārārste.
Viņasprāt, klaiņojošu suņu problēmu risinātu vienotas mājdzīvnieku identifikācijas sistēmas izstrāde. Tās neesamība rada zaudējumus lopkopībā un mežsaimniecībā, neļaujot identificēt suņus, apgrūtina agresīvu dzīvnieku īpašnieku noskaidrošanu un rada finansiālu slogu patversmēm un pašvaldībām.
ZM argumenti nepārliecina
Arī patversmes "Dzīvnieku draugs" vadītāja Laura Karnīte Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pauda viedokli, ka ZM argumentiem, kādēļ būtu jāveic kardinālas izmaiņas sistēmā un jāatliek suņu čipošana, būtu jābūt daudz izvērstākiem un pamatotākiem.
Pēc Karnītes sacītā, situācija nav tik dramatiska, kādu to mēģina zīmēt ZM. Proti, cilvēki arvien vairāk čipo savus suņus. Tiesa, tas tiek atlikts uz pēdējo brīdi. "Tas, ka strauji pieaug reģistrēto čipoto suņu skaits, liecina par to, ka cilvēki ir gatavi pildīt šo normu," teica "Dzīvnieku draugs" pārstāve, atgādinot, ka prasību ieviešanai bija piecu gadu pārejas periods.
Viņasprāt, ministrija runā par kardinālām izmaiņām esošajā sistēmā un suņu čipošanas atlikšanu tā vietā, lai cilvēkiem laikus skaidrotu, kas un kā īsti ir jādara, lai panāktu to, lai lielākā daļa suņu līdz noteikumu stāšanās spēkā šovasar būtu čipoi. "Piecus gadus ministrija ir gulējusi un neko šo gadu laikā šajā jomā nav darījusi," teica Karnīte.
Kā ziņots, 19.aprīlī Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes sēdē ZM informēja par lēmumu pārcelt obligātās suņu mikročipošanas termiņu no šā gada 1.jūlija līdz 2017.gada 1.janvārim.
Lai to izdarītu, plānots veikt grozījumus noteikumos "Mājas dzīvnieku reģistrācijas kārtība". Nolemts arī veikt grozījumus Veterinārmedicīnas likumā, lai Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori, kā arī apmācītas personas, kurām ir līgums ar patversmi, varētu veikt suņu apzīmēšanu un reģistrāciju datubāzē.
Par šo jautājumu vēl notiek diskusijas starpinstitūciju darba grupā.
Pašreizējie noteikumi paredz, ka no šā gada 1.jūlija sešus mēnešus sasniegušu suņu īpašniekiem jānodrošina, lai sunim tiktu implantēta mikroshēma jeb tas tiktu čipots, kā arī tas tiktu reģistrēts Lauksaimniecības datu centra datubāzē.
Taču martā ZM konstatēja, ka daudziem suņu īpašniekiem laukos nav iespējams izpildīt noteikumu prasības, jo finanšu līdzekļu trūkuma dēļ tie nevar samaksāt par mikroshēmas ievadīšanu un segt reģistrācijas maksu, kas sasniedz līdz 35 eiro.
Līdz ar to tika nolemts atļaut nečipot viensētās dzīvojošo saimnieku suņus, pret ko savukārt asi iebilda dzīvnieku patversmes un Latvijas Kinoloģiskā federācija, kas uzskata, ka tieši viensētu suņi bieži saplēš meža dzīvniekus, bet īpašnieku nevar sodīt, jo suņa piederība nav noskaidrojama.
Noteikumi paredz arī to, ka tad, ja suns pēc 1.jūlija netiks čipots un reģistrēts, saimniekam paredzēts naudas sods - fiziskajām personām no septiņiem līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 15 līdz 350 eiro.
Patlaban datubāzē ir reģistrēti 26 406 suņi.
