Projekta īstenošanas laikā līdz 2019.gada 31.decembrim plānots saskaitīt visus Latvija esošos Eiropas nozīmes biotopus – mežu, ūdeņu, zālāju un citus.
"Tāda visaptveroša inventarizācija nav veikta, lai visus šos biotopus apzinātu," piebilda DAP pārstāve.
Pēc viņas teiktā, līdz šim šāda uzskaite veikta īpaši aizsargājamās teritorijās, kas veido vien ap 10% no kopējās Latvijas teritorijas. "Tās visas ir tādas drumslas, ar ko nepietiek," sacīja DAP pārstāve.
Latvija nereti tiek minēta kā viena no zaļākajām valstīm pasaulē, tikmēr dabas aizstāvji uzskata, ka tā nebūt nav, teica Strode, norādot – ne vienai, ne otrai pusei šobrīd nav pārliecinošu argumentu.
Strode piebilda, ka pēc biotopu visaptverošās inventarizācijas jaunus liegumus un saimnieciskās darbības ierobežojumus Latvijā nav paredzēts noteikt. "Mēs gribam iegūt faktoloģisko un kvantitatīvo informāciju," teica DAP pārstāve.
"Gribam saprast to, kas kur atrodas, un tad vienoties par to, cik tad daudz un kur sargājam," piebilda Strode.
Kartēšanu vajadzēja sākt jau pirms gada. Taču lauksaimnieki un meža īpašnieki cēla iebildumus, ka tas var novest pie jaunu aizsargājamu teritoriju noteikšanas un apgrūtināt saimniekošanu.
Dabas skaitīšana sāksies, visticamāk, maijā. To jāpaveic trīs sezonās. Tam vajadzēs vismaz 200 vides ekspertus, taču Latvijā tik daudz nav. Tāpēc pieaicinās no Lietuvas, kur biotopu apzināšana pabeigta jau pirms diviem gadiem, kad mūsu vides speciālisti palīdzēja lietuviešiem.
Reizi sešos gados Latvijai ir jāsniedz arī ziņojums Eiropas Komisijā par sugu un biotopu stāvokli.
