Gada sākumā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) saņēma ziņojumu par nozāģētu dižkoku – varenu tūju Vecumnieku novada Valles pagastā. Koks nocirsts, tīrot elektrolīnijas stigu, to paveicis kāds no “Sadales tiklu” apakšuzņēmuma mežstrādniekiem. Patlaban saistībā ar dižkoka patvaļīgu nociršanu sākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, lai noskaidrotu notikušo.
Kopumā Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā pieci tūkstoši dižkoku. DAP Ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā Gunta Gabrāne atklāj, ka pērn konstatēti trīs līdzīgi gadījumi.
“It kā trīs gadījumi nešķiet šausmīgi daudz, bet jebkura dižkoka nociršana ir dabas un kultūras vēstures bagātības samazināšana,” saka Gabrāne.
Latvijā Rietumu tūja ir uzskatāma par dižkoku, kopš tās apkārtmērs pārsniedzis 1,5 metrus. Valles pagastā augošās tūjas apkārtmērs bija sasniedzis krietni lielākus izmērus. Nodarīto kaitējumu konstatēja Latvijas Petroglifu centra dabas pētnieki, apsekojot dižkoku Pētermuižas parkā.
Klāt bijis arī Andris Grīnbergs: “Kā mēs uz vietas noskaidrojām, tas bija izcilā veselības stāvoklī. Dižkokiem bieži gadās, ka ir dobumi, trupes, citas veselības problēmas. Šis dižkoks bija izcilā veselības stāvoklī. Šī tūja bija 2,76 metru apkārtmērā, kas Latvijai un visai Baltijai ir izcils apkārtmērs. Tā bija viena no dižākajiem savas sugas kokiem ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas valstīs. Dižkoku jau mums ir daudz, bet izcilu zaudēšana ir bēdīgākais moments.”
Gunta Gabrāne vēl papildina, ka pārsvarā iedzīvotāji dižkokus savā privātīpašumā ar nolūku nemēdz izzāģēt. Taču dabas sargi arvien aicina, veicot kādus teritorijas sakopšanas darbus un zāģējot kokus, pārliecināties par to, vai kāds no varenākiem kokiem nav dižkoka izmērā. Turklāt ļaudīm arvien atgādina, ka
dižkoks ir ne vien ozols, bet arī citas koku sugas, tostarp tūjas, kadiķi, mežābeles.
“Ja pamana, ka koks ir aizdomīgi liels, resns un pamatīgs, pirms apstrādes vajag vispirms padomāt, pamērīt. Un, protams, ja nav skaidrība, obligāti zvanīt mums uz Dabas aizsardzības pārvaldi,” saka Gabrāne.
Dabas aizsardzības pārvalde arī grasās drīzumā izveidot lietotni, kur varēs atzīmēt iespējamos dižkokus.
Par patvaļīgu dižkoka nozāģēšanu sodu apmērs fiziskām personām var būt līdz 700 eiro, bet juridiskām personām līdz 1400 eiro.
