Plānotajos pasākumos ietilpst gan publiskas lekcijas, gan diskusijas par dabas vērtībām. Jau tagad sadarbībā ar "TNS Latvija" tiek aptaujāti iedzīvotāji, tam sekos mājaslapas izveide.
Mājaslapas vietnes nosaukums būs "www.dabasbagatibas.lv", informē PDF. Tā kalpos arī kā interaktīvs rīks, kurā sabiedrība būs aicināta dalīties ar fotogrāfijām un atziņām par to, kas ir katra individuālās Latvijas dabas bagātības, kuras būtu jāsaglabā nākamajām paaudzēm. Pēc iesūtītajām fotogrāfijām un atziņām, kā arī ekspertu viedokļiem tad arī tiks veidots dabas kanons jeb dabas deklarācija.
Ideja tiks realizēta, pateicoties Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstam.
Jāsaprot pats galvenais
Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" PDF valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs norādīja, ka dabas deklarācija tika veidota ar mērķi atgādināt, ka jāaizsargā ne tikai dzīvnieki, augi, bet arī populācijas, ainavas. "Nācija kā tāda ir arī kaut kāda teritorija, kurā tā dzīvo. Tās nav koordinātes, tas ir saturs," Rotbergs norāda, ka laika gaitā ir izveidojušies priekšstati par aizsargājamiem objektiem, bet gaidāmo diskusiju laikā būs jāapzinās, kas ir pats galvenais, ko mēs nevaram sagraut.
Kā piemēru Rotbergs nosauca likteņupi Daugavu: "Mūsu mīļā Daugava, ko mēs atceramies ar Staburagu, ar Kokneses kanjonu.
Daugava izskatās pēc plastiskās operācijas izķēmotas sievietes. Vai mēs gribam, lai tāda kļūst visa Latvija?"
Pazaudētais ekonacionālisms
Neskatoties uz to, ka atbildība rūpēties par Latvijas dabu valstij un tās nācijai ir mazliet vairāk nekā ceturdaļgadsimtu, arī pavisam nesen ir izzudušas dabas vērtības. Piemēram, dzelteno pureņu pļavas, kas vecāko paaudžu latviešiem bijis kā bērnības kods.
"Mežs ir tapis par bezsatura vārdu," saka Rotbergs. Piemēram, mākslinieka Jūlija Federa gleznās redzamās ainavās Latvijā šodien ir grūti atrast.
"Ekonacionālisms nosargāja Daugavu, bet, kad ir mūsu pašu brīvība, tad mēs Gaujai "uzliekam" desmit HES," norāda Rotbergs. Esot jāveido izpratne un tad jāpieprasa to pildīt saviem līderiem.
Vaino tuvredzīgu politiku
Rotbergs skaidro, ka, viņaprāt, vides politika partiju priekšvēlēšanu programmās ir kļuvusi arvien neaktuālāka tēma. Arī sabiedrība kļuvusi aizvien vienaldzīgāka. "Trūkst to, kas klausītos zināšanās, nevis viedokļos," uzskata Rotbergs.
Savukārt publicists un sabiedriskais darbinieks Dainis Īvāns uzsver, ka pastāv maldīgs priekšsats - attīstība ir balstīta tikai uz dabas resursu tērēšanu.
Viņš vaino tuvredzīgu domāšanu, piemēram, mežu apsaimniekošanā, kur vērojams lielais kailciršu bums Latvijā. "Mēs nodarbojamies ar periferiālām, mazsvarīgām lietām," domā Īvāns.
