Te ir modernas telpas, lai uzņemtu eksotiskos dzīvniekus. Tās ir gandrīz tukšas – vien pārītis trušu un šis hameleons.
Šobrīd patversmē ir tikai 10 suņi un 15 kaķi, kuriem gandrīz visiem jau atrasti jauni saimnieki.
Rommijs Loss vada patversmi jau četrus gadus. Viņš lepojas, ka šo gadu laikā patversme iesaistījusies plašā sabiedrības izglītošanā – pret kažokādu izmantošanu, pret eksperimentiem ar dzīvniekiem. Tiek rīkoti pat speciāli semināri bērniem, kuros stāsta par atbildību.
Kā jau visur pasaulē, arī Šveicē patversmes palīdz uzturēt ziedotāji, nevis valsts. Šveices gadījumā bieži tie ir turīgu cilvēku mantojumu fondi.
Te likumi paredz stingrus noteikumus – cik stundas drīkst suni turēt piesietu, cik liela platība jāparedz, ja gribi turēt kaķi. Arī to, kādai jābūt suņa siksnai.
Ir pieņemts likums, kas nosaka dzīvnieka statusu.
Šveice ir valsts, kurā ir dzīvnieku advokāts, kurš var pārstāvēt dzīvnieka tiesības tiesā.
Sabiedrību satracināja notikums pirms gada Bernē, kad policija apcietināja vīrieti, kurš bija upē noslīcinājis divus suņus. Cietumsodi šādos gadījumos ir reāli – līdz pat trim gadiem.
Dzīvnieku patversme aprīkota ar daudzām dažādām vidēm, lai suņi socializētos, pierastu pie smaržām un mācītos saprast komandas.
Tikpat un vēl lepnāk iekārtotas telpas kaķiem – vairākos stāvos ar iespēju iziet ārā un paelpot svaigo Šveices gaisu.
Lielākā problēma kaķiem te ir garlaicība un stress, kad tie nonāk patversmē. Tam atrasts risinājums – kaķu glaudītāji.
Proti, uz patversmi nāk brīvprātīgie, kuru vienīgais uzdevums ir glaudīt kaķus un darīt visu, lai kaķim nebūtu garlaicīgi. Piemēram, Elizabete kaķus izklaidēt uz patversmi nāk reizi nedēļā jau 10 gadus. Lai arī pašai mājās ir kaķis, viņa savu laiku un uzmanību gatava veltīt arī citiem "minkām".
Tomēr cilvēki arī Šveicē pamet dzīvniekus – iemesli visur vieni un tie paši.
Joprojām cilvēki nesterilizē savus dzīvniekus – nav tam naudas, neiedziļinās, grib kucēnus vai kaķēnus.
Šobrīd panākta obligāta prasība sterilizēt kaķi, ja saimnieks to laiž staigāt ārpus mājas.
Otra problēma – aptaukošanās suņiem, jo tie kustas maz, tāpat kā saimnieki.
Pašu Rommiju visvairāk aizkustina tie gadījumi, kad cilvēki izvēlas adoptēt problemātisku dzīvnieku jeb suni vai kaķi, kas sasniedzis lielu vecumu. Nupat uz jaunām mājām devās 17-gadīga akla kaķenīte, kurai bija nomirusi saimniece. "Tie ir cilvēki, kuri grib izdarīt labu darbu," par šādu dzīvnieku adoptētājiem saka Rommijs.
