Rietumvidzemē jaunaudžu pasargāšanai pret meža zvēriem izmēģina aizsargspirāles

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Apmēram 1000 eiro zaudējumi par hektāru – tādu summu aprēķinājuši mežsaimnieki, izvērtējot meža dzīvnieku nodarītos postījumus priežu jaunaudzēm. Lai tās aizsargātu, akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži” katru gadu pirms ziemas veic jauno kociņu apstrādi ar speciālām vielām, bet Rietumvidzemes mežsaimniecībā šoruden pielieto arī jaunu metodi – vērtīgāko jauno priedīšu aptīšanu ar aizsargspirālēm.

Pirms došanās uz jaunaudzi, kur norit jauno kociņu aizsardzības darbi, Rietumvidzemes mežsaimniecības Valmieras iecirkņa vadītājs Ivars Nīmanis ir piestājis pie jauno priedīšu audzes, kur jau redzami aļņu vai briežu postījumi.

“Šeit mēs izkopām jaunaudzi pagājušā rudenī, un tad atnāca alnis un teica, ka viņa ir labi izkopta, atstātas labas priedītes, ērti piekļūt un - lūdzu, nomizoja stumbriņus, faktiski tas koks arī savu kvalitāti ir zaudējis, nākotnes koks viņš vairs nav,” stāsta Nīmanis.

Mežsaimnieki parēķinājuši, ka, lai jaunās priedes izaugtu nedaudz augstākas par cilvēka augumu, ir ieguldīts gan darbs, gan līdzekļi, kurus saskaitot, summa vienam hektāram sanāk diezgan iespaidīga.

“Te ir viss mūsu iepriekšējais darbs – augsnes gatavošana, stādu audzēšana, stādīšana, trīsreiz agrotehniskā kopšana, jaunaudžu kopšana – faktiski viss ir par velti. Mēs varam sarēķināt augsnes gatavošana 100 eiro, stādi kādi 600 eiro, stādīšana 100 eiro, trīsreiz agrotehniskā - tas ir 300 eiro, tūkstoš eiro mēs esam te jau ieguldījuši,” rēķina mežsaimniecības vadītājs.

To, ka meža dzīvnieku postījumi nav retums, apliecina strādnieki, kuri vienā no Rencēnu apkaimes priežu jaunaudzēm veic jauno kociņu stumbru apklāšanu ar aizsargspirālēm. Lai aizsargātu priedītes, strādnieki to stumbrus apklāj ar caurspīdīga plastikāta, elastīgu spirāli. Lēts šis aizsargprocess nav, hektārā gandrīz 300 eiro, bet tas ir mazāk nekā tad, ja jaunaudzi par mielasta vietu izvēlas aļņi vai brieži.

“Mēs to Rietumvidzemē pirmo gadu mēģināsim. Tā domāta vecākām kultūrām, virs divi metri, lai stumbru aizsargātu, taisni stumbra aizsardzībai,” skaidro mežsaimnieks.

Plastikāta aizsargspirāles Rietumvidzemes mežsaimniecībā šogad pielieto pirmo reizi, bet jaunums tas gan nav, līdzīga aizsardzība jau veikta Kurzemes mežos. Signe Perševica, kura ar saviem strādniekiem piedalās jaunaudžu aizsardzības darbos, stāsta, ka šie jau nav vienīgie līdzekļi.

“Mēs jau esam strādājuši ar cervokolu un planckidu, un triko arī esam izmēģinājuši. Cervokols nav ķīmisks, tur ir dabīgi materiāli – smiltis un līme, kas briedim nekaitē. Planckids arī ir dabīga viela. Triko ir nedaudz savādāk. Dod rezultātu. Cervokolam arī ir tā, ka pēc tam, aizbraucot paskatīties, tu redzi, kur tas briedis ir gājis, mazlietiņ pagaršojis un sapratis, ka tomēr viņam tās smiltis negaršo, ka tās nebūs viņa pusdienas,” stāsta Perševica.

Šoruden Rietumvidzemes mežsaimniecībā 500 hektāros jaunaudžu būs pielietoti dažādi aizsardzības līdzekļi, piecos hektāros arī jaunā metode.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti