Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes kinologu Ilgoni Kukaru ar savu 15 mēnešus veco dienesta suni Tairu Latvijas Radio sastop mežā. Pēc nodarbībām Ludzas pārvaldes teritorijā, viņi dodas uz tuvējo mežu, lai turpinātu apmācības – Tarai vēl īsti neveicas ar priekšmetu meklēšanu. Ilgonis mežā paslēpj suņa mīļāko rotaļlietu un tā Tairai ir jāatrod.
“Mūsu pamatuzdevums ir meklēt pēdas. Atklāt tās un izdzīt. Pārkāpēja pēc pāris stundām jau nav, var aizbraukt ar automašīnu, visādi var būt, bet mūsu uzdevums ir izdzīt un noteikt virzienu, kurā vietā, atrast vai kāds priekšmets nav izmests pa ceļam”, stāsta Ilgonis - kinologs ar 17 gadu stāžu.
Šajā laikā viņam ir bijuši pieci suņi un viņš atzīst, ka katrs suns ir savādāks un saimniekam ir jāprot atrast kontaktu ar savu pārinieku. Taču sunim ir jāzina, kurš ir galvenais. Tad darbs veiksies.
“Suns ir jāiemāca spēlēties, tā ir pirmā lieta, kas ir jāiemācās. Ja suns nespēlējas, mums dienestam viņš neder. Dresējot suni, pats galvenais, lai viņš visu dara ar prieku, ar patiku. Tā viņa motivācija ir „aportējamais” priekšmets un barība,” klāsta Kukars.
Ekonomiskā un politiskā situācija pasaulē rada spriedzi arī uz ES austrumu robežas, pēdējo divu gadu laikā robežpārkāpēju skaits ir krasi pieaudzis.
Kā stāsta Ludzas pārvaldes Kinoloģijas dienesta vadītāja Daina Stucere, šī vasara pārvaldes robežsargiem un viņu četrkājainajiem palīgiem bijis ļoti sasprings darba laiks.
“Jau sākot no paša pavasara kā palika nedaudz siltāk, sākās pārkāpumi. No gada sākuma pārkāpumu atklāšanā dienesta suņi tika iesaistīti 36 reizes un ar suņu palīdzību aizturēti 55 robežpārkāpēji,” stāsta Stucere. „Pavisam Ludzas pārvaldē no gada sākuma ir aizturēti 126 pārkāpēji. Tas liecina, ka puse no pārkāpējiem tiek aizturēta ar dienesta suņu palīdzību, vai atklājot pēdas, vai jau sekojot pa pēdām,” viņa piezīmē.
Stucere uzsver, ka suņi robežapsardzībā ir tās neatņemama sastāvdaļa. Pašlaik Ludzas pārvaldē dien 32 suņi. Lielākā daļa no tiem specializējas pēdu dzīšanā, divi apmācīti narkotiku meklēšanā un strādā robežkontroles punktos Grebņevā, Terehovā un Zilupes dzelzceļa RKP, bet viens suns pašlaik tiek apmācīts cilvēku meklēšanā, piemēram, transporta līdzekļos vai kravā.
“Bez suņa ir ļoti grūti veikt tādus uzdevumus kā atklāt pēdas vasaras periodā vai rudenī, kad ir lapkritis, kad ar acīm nevar saskatīt,” norāda Stucere.
„Tāpat arī pie aizsardzības suns ir ļoti nepieciešams. Suns jau var arī neko neizdarīt, vienkārši suns ir kā palīglīdzeklis, psiholoģiski cilvēks baidās no suņa. Protams, ja ir pretošanās vai nepakļaušanās, tad suni var arī pielietot uz aizturēšanu,” saka Ludzas pārvaldes Kinoloģijas nodaļas vadītāja.
Ludzas pārvaldes kinologi ne tikai aktīvi strādā uz robežas, bet arī veiksmīgi startē gan vietējās nozīmes, gan starptautiskajās sacensībās. Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas dienesta priekšnieks Uldis Barkāns uzsver, ka Latvijas kinologu vārds izskan ne tikai valstī, bet arī ārpus tās robežām.
No pašiem pirmsākumiem Latvijas robežsardze, kad sāka izmantot dienesta suņus, mēs ļoti aktīvi sadarbojāmies ar tādām valstīm kā, piemēram, Somija, Vācija. Šajās valstīs ir ļoti senas Kinoloģijas dienesta tradīcijas, vairāk kā simts gadus. Pa šiem gadiem arī mūsu speciālisti ieguva zināmu pieredzi šajā darbā, un tagad mēs to varam nodot tālāk uz tādām valstīm, kā Moldova, Gruzija, Baltkrievija,” norāda Barkāns.
Ar gadiem suņi paliek vecāki un vairs nevar pildīt savus dienesta pienākumus. Tā kā tie ir valsts manta, tad pēc dienesta pabeigšanas tiek pārdoti. Visbiežāk viņus nopērk paši kinologi, taču, ja tā nenotiek, tad robežsardzes dresētos un disciplinētos suņus labprāt iegādājas arī citi cilvēki.
