Kad uz kinoekrāniem parādījās filma "101 dalmācietis", šī suņu šķirne sasniedza vēl nebijušu popularitāti. Tieši tāpat suņumīļu sirdis sanbernāriem palīdzēja iekarot kinolente "Bēthovens", bet lielākajai daļai kollija šķirnes suņu vārds par godu filmas varonei bija Lesija.
Kinoloģe Jūlija Siņicina novērojusi, ka pēdējā laikā suņu saimniekus vada praktiski apsvērumi. Proti, cilvēki pašlaik vairāk izvēlas mazākus suņus.
"Jo tas ir ērti (..). Saprot, ka liels suns dzīvoklī - tas varbūt nav tik viegli, kā tad, ja suns ir mazāks," teica Siņicina.
Neticami, bet deviņdesmito gadu nemierīgie laiki arī ietekmējuši suņu izvēli. Tad modē bijuši jaudīgi sargsuņi – dobermaņi un rotveileri. Protams, ka laikiem cauri vijas arī klasika.
"Šobrīd modē ir arī klasika – vācu aitu suņi, labaradori, zeltainie retrīveri. Kāpēc? Jo tie ir ģimenes suņi. Un cilvēki šobrīd vairāk grib ģimenes suni, mazāk bargo sargu," teica kinoloģe, norādot – priecē tas, ka cilvēki arvien vairāk četrkājaino draugu izvēlas dzīvnieku patversmē.
Raidījums "Ķepa uz sirds" aptaujāja vairākus cilvēkus, lai noskaidrotu, kādai suņu šķirnei viņi dotu priekšroku. Aptauja liecina – visbiežāk nosaukto šķirņu vārdi ir haskijs, bīgls, dobermanis, vācu aitu suns, kā arī - liels un pūkains.
Siņicina atzīst, ka viņu pārsteidz tas, ka, lai arī mūsdienās ir pieejama plaša informācija par suņu šķirnēm, cilvēki četrkājaino draugu vairāk izvēlas "pēc skata".
"Bet būtu svarīgi paskatīties, kas tad ir pamatā tai šķirnei, kāds ir tās aktivitātes līmenis, kam tā šķirne vispār veidota."
Tiesa, ja nākamais suņu saimnieks Latvijā nevar atrast tādas šķirnes suni, ar ko sadzīvotu kā cimds ar roku, mūsdienās informācijas pārbagātība ļauj piemeklēt mīluli, ar ko saprasties no pusvārda. Bieži vien tie ir Latvijā reti sastopamu šķirņu suņi.
