„Mēs braucām no draugu kāzām. Tas bija jau svētdienas vakars – drīzāk jau bija tumšs, nevis gaišs,” kādā vasaras naktī uz Tīnūžu-Kokneses šosejas meža zvērus satika autovadītāja Aiga. „Un mēs jau skatāmies uz to ceļu tā prātīgi un sekojam līdzi. Un tas arī notiek. Mums pa priekšu pāri tām redelītēm mierīgi pārkāpj alnis un pāriet pāri. Paldies Dievam mēs braucām lēnā ātrumā un viss ir kārtībā. Tad mēs sākām braukt vēl lēnāk un pēc kādām minūtēm desmit, nu viens stāv ceļa malā. Pēc tam man visi krūmi un visi tumšie pleķi likās, ka tas ir kāds alnis, kas iet pāri ceļam,” atminas autovadītāja.
„Jāsaprot, ka meža zvēriem ceļš ir šķērslis viņu ceļā, jo meža zvēri parasti pārvietojas pa saviem ceļiem. Meža zvēru ceļi vienkārši reizēm sakrustojas ar mūsu ceļu,” aļņu uzvedību skaidro zoologs Vilnis Skuja.
„Meža zvēri iet no barošanās vietas uz atpūtas vietu. Tas parasti notiek kaut kad krēslas laikā vai naktī, un tad ir vislielākā iespēja notikt negadījumam,” piebilst zoologs.
Ceļa zīmes – „Uzmanību, meža dzīvnieki!” – visbiežāk uzstāda pēc Meža dienesta ierosinājuma vai arī pēc tam, kad jau ir notikuši kādi negadījumi uz ceļa.
„Mēs Latvijā ne pārāk bieži būvējam jaunus ceļus, un vienīgais jaunais ceļš, kas pēdējo 20 gadu laikā ir uzbūvēts, ir Tīnūži-Koknese un „Via Baltica” posms pie Saulkrastiem, kur arī attiecīgi jārēķinās ar vairākiem apstākļiem,” norāda VAS „Latvijas Valsts ceļi” pārstāve Anna Kononova. „Pirmkārt, tas dzīvniekiem ir jaunums. Viņi nezina, ka tur ir ceļš, un viņi turpina tur iet, un kādu laiku pēc ceļa izbūves ir jārēķinās ar to, ka dzīvnieki var parādīties pilnīgi negaidīti un arī tajās vietās, kur ir vai nav zīmes,” saka Kononova.
Kā stāsta Skuja, naktī meža zvēri jūtas visdrošāk un tādēļ bieži vien autovadītāju negaidītās sastapšanās ar dzīvniekiem notiek tieši naktīs. It sevišķi neuzmanīgi ir gados jaunie aļņi, kas vasaras sākumā uzsāk patstāvīgu dzīvi.
„Sākumā jauns dzīvnieks jau to nezina, ka tā automašīna iet tikai pa sliedēm, tikai pa to ceļu. Kad tuvojas starmeši, viņš no sākuma domā, ka viņam paies garām, un viņš nemuks. Un vienā brīdī (..) izdomā – nē, tā situācija ir par daudz draudoša – laidīšos lapās. Un tad viņš var piepeši sabīties un pēdējā brīdī izskriet uz ceļa,” pauž Skuja.
Aļņi uz ceļa nāk pēc jaunajiem kārkliem - tos ceļa malās apgriež un smarža viņus pievilina. Kārkli ir liels kārums arī briežiem un stirnām.
Bet siltais asfalts pievilina vardes, krupjus, čūskas un kukaiņus. Auto tos notriec, un dzīvniekiem ceļš kļūst par lielu ēdamgaldu. Bet ziemā notriekto dzīvnieku vietā būs bijis sāls. „Kad sāks kaisīt ceļus ar sāli, tad briežu dzimtas zvēri, it sevišķi staltbrieži un stirnas, nāks laizīt to sāli no šosejas. Jo mums nav tādu dabisku vietu, kur tas dzīvnieks varētu palaizīt sāli, ja nu vienīgi mednieku izliktie laizāmgabali,” norāda Skuja.
Ja ceļmalā noticis negadījums vai uzskatāt, ka nepieciešama jauna ceļa zīme“Uzmanību, meža dzīvnieki”, varat zvanīt uz ''Latvijas Valsts ceļu bezmaksas informācijas tālruni 8000 55 55.
