“Gaismas dārzs” - tā ludzānieši līdzīgi kā Likteņdārzu nolēmuši nosaukt savu jauno atpūtas un pastaigu vietu. Ar iedzīvotāju atbalstu Ludzas pilsētas nomalē, ieplakā, kas atrodas starp dzelzceļa līniju, autoceļu, Garbaru upīti un privātmāju rajonu, kura vēsturiskais nosaukums ir Pļitnica, jau uzsākti pirmie jaunā parka teritorijas labiekārtošanas darbi.
Koku un krūmu stādu iegāde par projekta līdzekļiem nav plānota, tos aicināti ziedot gan vietējie, gan arī iedzīvotāji no citām Latvijas vietām.
“Es atbalstu šo ideju, jo tiks sakārtots vēl viens stūrītis, un ļoti gribētos, lai turpinātu sakārtot upes krastu un visu to teritoriju, jo tur tiešām viss bija pārvērsts par izgāztuvi, visa pilsēta veda mēslus tur un svieda upes malā. Tagad ceru, ka būs skaisti, varēs iziet ar mazbērniem pastaigāt un atpūsties,” ilggadējā Pļitnicas iedzīvotāja Ģertrūde uzskata, ka lēmums pilsētas nomalē izveidot parku ir apsveicams, jo ne visu laiku taču pilsētas centru pucēt. “Man ir peonijas, es varu nopirkt kādu kociņu, krūmiņu, lai būtu kopaina, jo tur droši vien arhitekts strādās un nevarēs jau stādīt, ko gribi. Es uzprasīšu, un tad mēs labprāt ar mazbērniem iestādīsim kaut ko,” pārdomās dalās Ģertrūde.
Arī vietējā iedzīvotāja Gaļina atbalsta Gaismas dārza ierīkošanu, jo tas, kas Pļitnicā notika līdz šim, Ludzai godu nedarīja - teritorija bija aizaugusi ar krūmiem, te skraidīja lapsas, bet vasarā bija pilns ar zalkšiem.
Savukārt ludzāniete Ārija atzīstas, ka pati par Gaismas dārzu ir dzirdējusi, taču detaļas nezina: “Cilvēkiem ir dažādi viedokļi. Vieni saka, ka ir vajadzīgs, otri, ka nav vajadzīgs, ka tā ir naudas izsviešana. Man nav konkrēta viedokļa.”
Tagad laukums, kur plānots ierīkot Gaismas dārzu, ir apsnidzis un par jau paveiktajiem darbiem liecina vien žagaru krāvumi ceļmalā. Taču jau pavasarī te rosība atsāksies un notiks plānotie zemes darbi. Galvenā ideja ir izveidot atpūtas vietu un celiņus, pa kuru malām plānots stādīt koku un krūmu alejas. Kopējā Gaismas dārza platība būs ap diviem hektāriem.
Viena no Gaismas dārza idejas autorēm, Ludzas būvvaldes vadītāja Darja Koževņikova, skaidro, ka senlatviešu zīmju ausekļa, jumja un citu izmantošana parkā ir izvēlēta tieši ar nodomu stiprināt tautas un ģimenes tradīcijas: “Pa apli ap ausekli tiks izveidota Apļa aleja, kur mēs plānojam iestādīt ciedrus. Katra stara galā būs atpūtas laukumiņš, kur mēs gribam izvietot koka latviešu zīmes. Izvēloties zīmes, mēs izmeklējām vispozitīvākās, kādas vien var atrast.”
Jāpiezīmē, ka sabiedrībā izskanējuši dažādi viedokļi attiecībā uz šo zīmju izmantošanu, veidojot jauno atpūtas vietu, tomēr kā norāda Ludzas pašvaldībā, neviens iebildums par to netika saņemts.
“Mēs gribētu, lai tas tiktu papildināts turpmāk ar stendiem par kādām leģendām, dainām, varbūt tautas dziesmu teksti varētu būt. Mēs ļoti ceram, ka varētu veidot jaunas tradīcijas, tur varētu notikt pasākumi, ģimenes varētu stādīt kokus, piemēram, ābeles un ar laiku varētu izveidot ābeļdārzu, jaundzimušajiem vecāki varētu stādīt kādu augļu kociņu. Mēs tiešām gribētu, lai tas ir kopdarbs,” skaidro Ludzas pašvaldības pārstāve.
Kopējās Ludzas Gaismas dārza izmaksas varētu sastādīt nedaudz vairāk kā 70 000 eiro, lielāko daļu finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds. Gaismas dārza atklāšana varētu notikt nākamvasar pilsētas svētku ietvaros.
Ludzā plānots izveidot vēl vienu atpūtas vietu - bērnu rotaļu un atpūtas laukumu pilsētas centrālajā parkā. Šim mērķim nākamā gada valsts budžetā paredzēti 100 000 eiro, šos līdzekļus Ludzas pašvaldība saņēma no tā saucamajām Saeimas ''deputātu dalītajām kvotām''. Par šo naudu plānota vecā rotaļu laukuma vietā izbūvēt jaunu modernu atpūtas vietu gan bērniem, gan vecākiem. Būs dažādas spēļu konstrukcijas, āra trenažieri, soliņi, moderns laukuma gumijas segums. Arī rotaļu laukumu plānots nodot ekspluatācijā jau nākamvasar.
