Agave uzziedējusi siltumnīcā, kur aug dažādi tuksnešu un citu sausu vietu augi. Iepriekš kāda no agavēm ziedējusi tikai aptuveni pirms divdesmit gadiem, stāsta Botāniskā dārza darbinieki.
Vienā no augu mājām jumtā izveidota pat speciāla lūka, jo auga ziedkāts sasniedzis trīs metru augstumu.
“Tas bija ļoti ilgi gaidīts brīdis, jo tā pie mums aug vairāk nekā 20 gadus. Agave zied vienreiz mūžā. Un pašlaik vairāki čemuri ir atvērušies. Ziedi ir aptuveni piecus centimetrus lieli, zaļganbalti un zieda putekšņlapas ir dzeltenas,” par Latvijā reti redzamo ziedu stāsta Botāniskā dārza pārstāvis Valters Kinna.
Zieds noteikti būs redzams tuvākajā nedēļas nogalē un, iespējams, arī ilgāk.
Savvaļā šaurlapu agave aug Centrālamerikā - no Kostarikas līdz pat Meksikas ziemeļaustrumiem. Tā ir sastopama gan tropiskās savannās, gan sausos ērkšķainos tropu mežos, vai arī kalnainos apvidos līdz pat 1500 metriem virs jūras līmeņa, informēja LU Botāniskajā dārzā.
Pats augs var būt nedaudz augstāks par metru, bet tā šaurās lapas ir aptuveni 60 centimetrus garas. Lapas ir zaļas ar krēmbaltu apmali.
Dzimtenē agave uzzied reizi mūžā, sasniedzot apmēram desmit gadu vecumu. Tas notiek pavasarī: vispirms divu triju metru garumā izaug ziedkāts, bet tad tā galā izplaukst zaļganbalti, apmēram piecus centimetrus lieli ziedi.
Pēc noziedēšanas augs pamazām atmirst, bet no tā saknēm blakus vecajai rozetei veidojas sāndzinumi, kas pārtop jaunās lapu rozetēs.
Šaurlapu agave ir ne vien dekoratīva, bet arī saimnieciski nozīmīga: no lapu šķiedrām vij virves, bet to mīkstumu izmanto ziepju gatavošanā. No agaves iegūst saldu sīrupu, ko izmanto pārtikā, kā arī tā ir tekilas izejviela.
