Kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko ekspertu Daini Ozolu tepat Rīgā Strazdumuižas parkā mērām kādu parasto liepu, lai noskaidrotu, vai tā reģistrējama kā aizsargājams dižkoks. Liepai ir augsts augums, taču tā nešķiet stalta - zemākie zari tai ir nolūzuši un viducī atvēries milzu dobums. Kokam varētu būt ap 200 gadu, lēš eksperts. Apkārtmērs 3,95 metri - mūsu noteiktais dižkoks vērtējams kā vidējs, valstī netrūkst arī diženāku liepu.
Dižkoka minimālais apkārtmērs, augstums, vainaga rādiuss un citi noteikšanas parametri dažādām sugām atšķiras. Viena koka apsekošana prasot ap 15 minūtes laika. To var darīt arī brīvprātīgie un sūtīt datus pārvaldei, lai palīdzētu apzināt varenākos kokus Latvijā.
Tiesa gan, tādā gadījumā inspektori datus dosies pārbaudīt pēc norādītajām koordinātām. Ozols apstiprina, ka entuziastu un iedzīvotāju līdzdalība ir ļoti vēlama, jo patlaban aizsargājamo sarakstā ir vien piektā daļa no iespējamā dižkoku kopskaita. Visvairāk apzināta šobrīd ir Ziemeļvidzeme.
''Šobrīd mūsu datu bāzē ir ap 4000 dižkoku reģistrēti, bet, ja mēs parēķinām, visā Latvijā varētu būt ap 20 tūkstoši dižkoku. Vēl ir ļoti daudz, ko darīt. Iedzīvotāji varētu ziņot par tiem, īpaši jaunās būvniecības vietās, piemēram, jaunā dzelceļa ''Rail Baltica'' ceļā – varbūt tur ir vairāki izcili dižkoki. Ja mums informācijas nav, neviens jau tos arī nepasaudzēs,'' saka Ozols.
Vēl pie apdraudējumiem min koku zāģēšanu māju tuvumā, pārspīlēti baidoties, ka tas var apdraudēt ēku vētru laikā, līdzīga situācija ir ar dižkokiem ceļu tuvumā. Dainis Ozols secina, ka bieži dižkokiem pat sliktāka aizsardzība ir lauku teritorijās, nekā lielajās pilsētās:
''Pamatprasība, ko gan praksē bieži neievēro, ir viena – ka nedrīkst iznīcināt zemsedzi, piemēram, lauka vidū ir koks. Būtu labi, ja vismaz vainaga rādiusā neapartu, bet bieži uzarts cieši gar stumbru, kas tiešām kokam ir ļoti kaitīgi. Tur vēl daudz jāstrādā; un arī jādomā, kas notiks tālāk, ja apkārtni neaiztiks – tad saaugs nezāles, tad teritorija ir jāappļauj. Tad parādās daudz jautājumu – kas to darīs? Par kādu naudu? Vai arī otrādi – dižkoks aug pamestā vietā, tam vainagā iekšā aug jaunie koki, ir arī tādi apdraudējumi.''
Patlaban aizsargājamo dižkoku sarakstā pamatā dominē parastais ozols un liepa, kā arī priedes, vīksnas, gobas, kļavas, bet pavisam maz esot egļu, kā arī mazāk uzmanības cilvēki pievērš pīlādzim, aplami uzskatot, ka šī suga nevar ietilpt dižkoku sarakstā.
