Dienas ziņas

Jaunās māmiņas sāk savu uzņēmējdarbību

Dienas ziņas

Bērni atstarojošās vestes nēsā arī dienā

Strauji izzūd bioloģiski vērtīgi zālāji

Latvijā strauji izzūd bioloģiski vērtīgi zālāji

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Pirms 100 gadiem 30% procentus Latvijas zemes aizņēma bioloģiski vērtīgi zālāji. Tagad atlikuši vien 0,7%, turklāt to skaits aizvien sarūk. Lai mācītu zemniekus, kā pazīt un pareizi apsaimniekot vērtīgos zālājus, Vecumniekos tika organizēts seminārs. 

Dabiskie zālāji nepieciešami, lai saglabātu ne tikai Latvijas ainavu, bet arī augu sugu daudzveidību, kas ir viens no priekšnoteikumiem, piemēram, augstvērtīga medus ieguvei.

Dabiskie zālāji Latvijas teritorijā apzināti apmēram 60 000 hektāru platībā, bet lai saglabātu dabas daudzveidību, bioloģiski vērtīgajiem zālājiem vajadzētu būt vismaz 100 000 hektāru platībā.

Sākot ar šo gadu, bioloģiski vērtīgo zālāju vērtēšanai plānots Eiropas Savienības (ES) atbalsts, bet cerības atrast jaunas platības neesot lielas.

Biotopu eksperte Rūta Sniedze-Kretalova stāsta, ka tas ļoti grūti ir prognozējams.

“Liela daļa no tiem, kas ir bijuši bioloģiski vērtīgie zālāji, visticamāk, ka nebūs vairs, neatbildīs šim statusam. Ja būtu laiks, tad jau mēs arī tādus, sliktā stāvoklī esošus, varētu pa krūmmalām sameklēt, bet tas ir ļoti atkarīgs no tā, cik būs iespējas,” stāsta eksperte,

Bioloģiski vērtīgos zālājus apdraud gan teritorijas atstāšana novārtā, gan intensīva lauksaimniecība. Lai apmācītu zemniekus, kā atpazīt un pareizi apsaimniekot vērtīgos zālājus, Vecumniekos tika organizēts  seminārs, uz kuru lielākoties bija sanākuši bioloģisko saimniecību saimnieki, kas biotopiem nodara vismazāko kaitējumu.

Saimniecības “Mežapurviņi” pārvaldnieks Uldis Daube spriež, ka “tādai saimniecībai, kam ir lopiņi, es domāju, ka nav problēmas izpildīt [apsaimniekošanas prasības], jo,  cik es saprotu, tad vissvarīgākā ir tā ganīšana”.

Saimniecības “Ozoli” saimnieks Andris Kalniņš arī uzskata, ka bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošana “nav galvassāpes”. “Vispār jau jārunā ir par lauksaimniecības politiku Latvijā. Latvijā šī viensētu sistēma veidoja tādu ģimenes kodolu harmonijā ar zemi, ar liellopiem, kas ir arī mēslojuma avots, un tad arī tā veselīgā lauksaimniecība veidojās,” saka Kalniņš.

Lai nodrošinātu ES nozīmes zālāju uzturēšanu un atjaunošanu, iespējams saņemt arī finansiālu atbalstu lauku attīstības programmā. Pašreiz par bioloģiski vērtīgajiem zālājiem var saņemt 55 eiro par hektāru, bet pēc biotopu kartēšanas, atkarībā no ražības klases, tie būs 83 līdz 330 eiro. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti