Kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumi tiek veikti saskaņā ar vides eksperta, ģeoloģijas zinātņu doktora Jāņa Lapinska veiktajiem krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem, ieteikumiem un izstrādāto metodiku.
Stabilizācijas pasākumi tiek veikti atbilstoši vides eksperta rekomendācijām, nebojājot dabīgo vidi, kārklus un biotopus un ievērojot vides aizsardzības normatīvos aktus par videi nekaitīgu pasākumu izpildes procesu.
Jānis Lapinskis skaidro, ka smilšu piebēršana ir viens no efektīvākajiem veidiem un šādu metodi izmanto arī citas Eiropas valstis. Kā priekšrocību zinātnieks min arī to, ka piebērtās smiltis iekļaujas ainavā, līdz ar to uzlabojas teritorijas rekreācijas kvalitāte.
Darbi tiek veikti Kaugurciema pludmalē, jo tieši šī jūras krasta zona visvairāk ir pakļauta noskalošanai un smilšu uzkrāšanās šajā posmā notiek lēni. Jau šobrīd Kaugurciema peldvieta ir gandrīz divas reizes šaurāka par pārējām pilsētas pludmalēm. Turklāt arī pēdējās desmitgades stiprās vētras veicinājušas krasta eroziju.
Krasta kāpu aizsardzībai pasākumi Jūrmalā tika atsākti 2015.gadā Kaugurciema pludmalē. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, Kaugurciema pludmalē pagājušajā gadā tika savests vairāk nekā 3700 kubikmetru smilšu, tās izklātas apmēram 500 metru garumā uz Jaunķemeru pusi 30 centimetru biezā, slīpā slānī. Smiltis iegūtas tepat Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā, līdz ar to piebērtās smiltis ir ļoti līdzīgas pludmalē esošajām. Darbi tika paveikti, nebojājot dabisko vidi, augus un kārklus, kas krasta zonas nostiprināšanai tika stādīti pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, saglabājot un saudzējot veģetāciju, kuras izpēte veikta 2014.gadā.
Vēl viens no pasākumiem krasta kāpu stabilizēšanai, ko veic Jūrmalas pašvaldība, ir kārklu stādīšana. Pērn tie iestādīti pludmales zonā virzienā no Kapteiņa Zolta ielas uz Jaunķemeru pusi divās joslās. Kārklu zona pludmalē tiek atjaunota regulāri, savulaik stādītas arī graudzāles – smiltāju kāpuniedre – Majoru pludmalē. Kāpas no izbradāšanas pasargā arī pludmalē izvietotās dēļu laipas, kas ierīkotas lielākajā daļā izeju uz pludmali.
