"No glābšanas dienestu puses - ledus nekad nav drošs; kaut arī ziema ir bijusi ilgstošāka, tas neliecina, ka ledus segums ir pietiekoši biezs, lai pa to varētu staigāt," stāsta Krišjānis Mincenbergs, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes 3. daļas komandieris.
Viņš arī sniedz padomus, kā drošāk atrasties uz ledus. "Makšķernieki, protams, nedodas vieni nekad. Attiecīgi - lai būtu blakus cits makšķernieks, kurš varētu piesegt, kurš varētu zvanīt uz 112.
Noteikti vajadzētu paņemt līdzi kādu virves gabalu, ko vieglāk pamest, kā arī veikalos ir iespēja nopirkt irbulīti ar metāla galiem, kas viegli palīdz cietušajam izkļūt no ūdes pa slīdīgo ledu," dod padomu Mincenbergs.
Latvijas pašvaldības var noteikt cilvēkiem aizliegt atrasties uz ledu konkrētās ūdenstilpnēs.
"Šī norma ir vairāk domāta priekš tās cilvēku kategorijas, kurai pieredze un zināšanu līmenis nav tik augsts, lai izprastu drošību, atrodoties uz ledus," stāsta Jānis Skrims, Rīgas pašvaldības policijas galvenais speciālists drošības uz ūdens jautājumos.
Makšķerniekiem un citiem ziemas prieku baudītājiem rūpīgi jāseko līdzi atļaujām un aizliegumiem atrasties uz ledus. Sods par neatļautu atrašanos uz ledus ir līdz 100 eiro.
