Spīd saule, diena ir mierīga, vien nedaudz pūš vējš.Iebraucot Dvietes palieņu pļavas dabas parkā, pirmie, kas pamanāmi, tie ir savvaļas zirgi. Gaiši un tumši pelēcīgās krāsās, ar melnām krēpēm. Pulcējušies nelielā barā, ēd sienu. Tālāk ganās savvaļas govis, pinkainas un dzeltenīgi brūnas, tās no lielāka attāluma saplūst ar apkārtējo pļavas fonu. Palieņu pļavās peld gulbji. Pāri applūdušajai teritorijai ganās vēl viens zirgu bars. Šeit nevienu pļavu iemītnieku ūdens netraucē.
Dvietes palieņu pļavās šogad tiek piedzīvoti jau ilgi gaidītie pali, stāsta dabas parka tūrisma organizatore Benita Štrausa: “Dvietes palienē šogad ir atkal pali, atkal piektais gadalaiks, kas pie mums saucas ‘atbūda’, mēs viņus ilgi gaidījām, šos palus, šo piekto gadalaiku, jo pēdējo reizi pali bija 2013.gadā.”
Šogad palieņu pļavas, aptuveni četrus tūkstošus hektārus, klāj ūdens, tā dziļums ir ap diviem metriem. Piektais gadalaiks palieņu pļavās - tā ir iespēja laivot starp kokiem un krūmiem, mēģinot pēc iespējas tuvāk pietuvoties putnu bariem. Un tas cilvēkus vilina šogad kā ne vienu citu reizi.
“Šogad cilvēki ir pamodušies kā mušas pavasarī, jo beidzot arī Rīgā, arī pārējā Latvijā pēkšņi ir pamanīta Dvietes paliene, kurā ir ideāli apstākļi laivošanai gan pa pļavām, gan pa ezeriem, gan pa mežu,” stāsta Benita.
Baudīt ūdens pasauli ap pusdienlaiku ierodas arī Gints un Vineta no Jūrmalas. Viņi ieraudzījuši internetā bildes no Dvietes palieņu pļavām, aina tik ļoti uzrunājusi, ka vēlējušies to redzēt paši savām acīm, stāsta Gints: “Viss vilina, daba, Latvija viss, viss kopā - putni, pavasaris. Kaut kā pats brīnos, ka nezināju, ka tāda iespēja pie mums ir. To, ka Igaunijā brauc, tas jā, bet ka Latvijā ir, ieraudzīju, sapratu, ka vajag.”
Dvietes palieņu pļavas ir kā dabīgais vārsts, kurā ieplūst ūdenim, lai palu laikā visa lielā ūdens masa negāztos pa Daugavu uz leju, appludinot Jēkabpilī un Pļaviņās vēl lielāku teritoriju, nekā tas ir šobrīd. Palieņu pļavas dod labumu gan cilvēkiem, gan arī tās iemītniekiem. Applūdušās pļavas, tā ir vieta, kur pulcēties putniem.
Benita Štrausa stāsta, ka lielākā daļa putnu sugu esot jau manīta Dvietes pusē: “Tā jau ir putnu paradīze, šeit ir atpūtas vietas un barošanās vietas ir tūkstošiem ūdens putnu, šeit var vērot tūkstošiem zosu, tūkstošiem pīļu un simtiem gulbju un visi to izmanto, šīs palieņu iespējas.”
Teritoriju klājot ūdenim, palieņu pļavās augsne kļūst bagātāka. Un šobrīd jau ir zināms, ka šajā bagātīgajā augsnē dzīvo arī šā gada Dabas koncertzāles varonis - dižslieka, kurai par godu šogad Dvietes palienē 17.jūnijā notiks Dabas koncertzāle.
