Nonākot patversmē, suņuka veselība strauji pasliktinājās, tāpēc veiksmīgi, ka viņu adoptējusi Tatjana. Ja Tatjana viņu nebūtu adoptējusi, visticamāk, šodien suns vairs nebūtu starp dzīvajiem.
"Istabas sunim, vienalga vai maziņam, vai lielam, palikt ārā - tas vēl bija februārī - no dzīvokļa, es domāju, ka tas ir šoks," stāsta Tatjana.
Zaika ar savu saimnieci bijuši nešķirami. Visur kopā gājuši divatā, visi kaimiņi viņus pazina un mīlēja. Kad 6trīs dienas saimniece nav nākusi ārā no dzīvokļa, tika uzlauztas durvis. Saimniecei bija insults, savukārt Zaika klusi gulējusi blakus un laizījusi saimnieces rokas....
"Viņš nodzīvoja praktiski visu mūžu ar citu cilvēku. Cita vide, cita vieta, mēs nezinām, kas viņam garšoja, ar ko viņš barots," stāsta Zaikas jaunā saimniece.
Patversmes darbiniekiem uzreiz bija skaidrs, ka viegli nebūs. Suns bija dzīvojis tikai dzīvoklī, tāpēc, lai suni mazāk traumētu, bija jāmeklē saimnieks ar dzīvokli. Turklāt skaidrs bija arī tas, ka arī Zaikas nopietnais vecums situāciju neatvieglos. Tatjana stāsta par iemesliem, kāpēc viņa uzņēmusies aprūpēt tieši vecu suneni.
"Ļoti vienkārši - man pašai daudz gadu. Tas ir bezatbildīgi, ja es pieņemtu lēmumu paņemt jaunu sunīti, - ja kas notiktu ar mani, maniem bērniem pēc tam jādomā, ko darīt vairākus gadus," stāsta Tatjana.
Viņa arī stāsta, ka dažas pirmās dienas jaunajās mājās Zaika gan gulējusi, viņasprāt, no stresa, ko izraisījusi dzīvesvietas maiņa.
Tatjana aicina nebaidīties uzņemties rūpes par dzīvniekiem senioru vecumā. Arī viņas kaķenīte Žūņa jau ir krietnā vecumā. Viņai šogad palika četrpadsmit. Jā, varbūt viņi vairs neredz vai nedzird, taču tam nevajadzētu būt šķērslim.
Piemēram, Zaikai patversme nodrošina zelta veselības apdrošināšanas polisi, kas nozīmē, ka līdz mūža galam suņukam tiek nodrošināta bezmaksas medicīniskā aprūpe.
Lai kā tur arī nebūtu ar to veselību, svarīgākais ir, ka savu saimnieku suns seniors spēj mīlēt tikpat ļoti, kā to dara gados jauns suns.
