"Savvaļas dzīvniekiem cirkā nu nekādi nav iespējams nodrošināt pieņemamus apstākļus, lai šie dzīvnieki neciestu, lai viņi justos labi. Tas vienkārši nav iespējams gan ierobežotas platības dēļ, gan socializācijas dēļ, jo viņi nav kā dabā, viņi psihiski cieš, viņiem ir stress, viņi ir nelaimīgi un nīkst savos tukšajos dzelzs sprostos, kas ir lifta izmēra vai vēl mazāki," pavēstīja biedrības "Dzīvnieku brīvība" pārstāvis Aivars Andersons.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) veic pārbaudes, vai tiek ievērotas visas dzīvnieku labturības prasības. "Gan Rīgas cirkā, gan ceļojošajā cirkā "Zoo impērija" inspektori ir veikuši pārbaudes un būtiski pārkāpumi nav konstatēti," LTV raidījumam "Vides fakti" pastāstīja PVD Rīgas pilsētas pārvaldes vadītāja vietnieks Gundars Simanovičs.
"Mēs varam lāci ielikt nepilnos divos kvadrātmetros, mēs varam krokodilam aizsiet muti, mēs varam pērtiķi - sociāli aktīvu dzīvnieku turēt nepilna kvadrātmetra lielā kastē, mēs varam suņus vai kaķus visu mūžu turēt pārvadājamajās kastēs - nekas no tā nav labturības noteikumu pārkāpums, jo labturības noteikumos nekas nav rakstīts, itin nekas, kā šie dzīvnieki būtu jātur," likuma burtu atspoguļo "Dzīvnieku brīvība" pārstāvis Aivars Andersons.
"Nav speciāli noteikts normatīvs, vai ir jābūt 2,5 x 2,5 metriem, bet, ja būris ir tāds, kur dzīvnieks var brīvi kustēties, kaut vai savā augumā piecelties, tad manā skatījumā tas ir normāli," piebilst PVD pārstāvis Simanovičs.
Bet, cik lielam ir jābūt plēsīgo zvēru pastaigu būrim, tā arī nav skaidrs. Rīgas cirka direktore uzskata, ka dzīvniekiem tiek nodrošināti piemēroti un labi apstākļi. "Dzīvnieks nav cilvēks, dzīvniekam ir jābūt labiem apstākļiem, lai dzīvnieks labi justos. Viņi šeit jūtas labi un par to šeit ir pārliecinājušās mūsu kontrolējošās iestādes, un šie dzīvnieki pie mums pēc viņu apskates, pēc tā, kā Jūs viņus redzat un Jūs redzat - viņi ir labi dzīvnieki, kas labi jūtas," sacīja Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska, kura cirka lāča dzīves līmeni nevērtē pēc cilvēka laimes vērtību skalas: "Dzīvnieks nav cilvēks, un laimes jēdziens ir cilvēku terminoloģija. Lācim kā jebkuram dzīvniekam ir savi komforta apstākļi, kuros viņš jūtās komfortabli, un komforts ir komforts."
Rīgas cirkam nav savu savvaļas dzīvnieku, un izrādes nodrošina viesmākslinieki. Šobrīd cirkā uzturas ne tikai lāči, bet arī suņi un pērtiķi, bet apskatīt, kādos apstākļos tie dzīvo, raidījumam "Vides fakti" neļauj. Tomēr Latvijas Televīzijas raidījumam "Vides fakti" izdevās ieskatīties, kādos apstākļos cirkā dzīvo lāči.
Izveidota 15 cilvēku darba grupa, kurai ir jālemj kādas izmaiņas veikt likumdošanā. Vai aizliegt savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā vai nē, kā arī šī grupa lems par detalizētāku dzīvnieku labturības prasību noteikšanu, proti, cik lieli būri ir jānodrošina dzīvniekiem. Šajā komisijā būs daudzu nozaru profesionāļi un to pārstāvēs:
-Dabas aizsardzības pārvalde (DAP)
-Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)
-Kultūras ministrija (KM)
-Rīgas Cirks
-Valsts meža dienests (VMD)
-Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU)
-Vairāku dzīvnieku aizsardzības biedrību pārstāvji
-Latvijas Veterinārārstu biedrība
-Rīgas Zooloģiskais dārzs
-Pārtikas un veterinārais dienests (PVD)
"Zemkopības ministrijai šobrīd nav konkrētas nostājas kā tādas, par vai pret. Mūsu viedoklis ir tāds, ka, izmantojot jebkādus savvaļas dzīvniekus cirkā, ir ļoti jāņem vērā, tas kāda ir viņu dabiskā uzvedība, kādas ir labturības prasības šo dzīvnieku turēšanā, un mēs nekādā veidā neatbalstīsim cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un to, kas neatbilst viņu dabiskajiem instinktiem un kas varētu kaitēt dzīvniekiem," sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta direktore Zanda Matuzale.
"PVD ir pievienojies aizliegumam un iestājas par to, lai tiktu veikti grozījumi un netiktu izmantoti savvaļas dzīvnieki cirka izrādēs," iestādes viedokli pauž PVD pārstāvis Simanovičs.
"Mēs turam īkšķus par to, ka mums ir jāatrod tāds sabalansēts veids, kā gan bērniem dot iespēju redzēt dzīvnieku priekšnesumus, gan nenodarīt pāri dzīvniekiem," pavēstīja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietniece Dace Vilsone.
"Mēs vēl neesam savu kopējo nostāju noformulējuši, mums tas ir jāizdara līdz 2.decembrim. Droši vien mēs kopīgi runāsim par to, kāds ir Zoodārza kopējais viedoklis par dzīvnieku trenēšanu, jo arī mēs trenējam dzīvniekus, un otra jautājuma daļa ir, kādos apstākļos dzīvnieki ceļo un kādos apstākļos viņi dzīvo," pavēstīja Rīgas Zooloģiskais dārza dzīvnieku kolekcijas vadītāja Guna Vītola.
Arī lāča Bargā piemērs liecina, ka dzīve nepiemēroti mazā būrī atstāj iespaidu uz ilgu laiku, un to var redzēt arī pēc pārvietošanas uz krietni piemērotāku dzīvesvietu.
Rīgas cirka direktore Lipinska uzsver, ka cirkā visas labturības prasības tiek ievērotas, un pieļauj, ka cirka nomelnošana ir bizness un cirka nogremdēšana kādam varētu būt visnotaļ izdevīga: "Racionālāk būtu šo teritoriju aizpildīt ar vienu hipermārketu, to nosauksim par ''Cirku". Restaurēsim manēžas teritoriju, restaurēsim to, kas ir konstrukcijas vērtīgā daļa, manēžas vietā mēs varam ielikt kaut vai lēkājošās bumbiņas, lai bērni var bez maksas priecāties, kamēr mammas un tēti iepērkas."
KM gan šādu viedokli nekomentē. "Šobrīd, paldies Dievam, Kultūras ministrija ir deleģējusi mūs vadīt cirku un viņi mūs aizstāv," piebilst cirka direktore Lipinska.
"Apmēram 85% no respondentiem vēlas redzēt dzīvnieku priekšnesumus," atzīst KM valsts sekretāra vietniece Vilsone.
"Ja būtu reglamentēti noteikumi uz katru konkrētu lielā izmēra dzīvnieka un arī visiem pārējiem dzīvniekiem būtu noteiktas konkrētas labturības normas, kādos apstākļos, kur, kas un kā būtu jābūt, tad es domāju, ka mums daudzviet pasaulē cirks vispār nepastāvētu. Cirks vispār nepastāvētu," pieļauj PVD pārstāvis Simanovičs.
Iespējams, tieši tas ir iemesls, kāpēc daudzviet pasaulē cirka priekšnesumos ir aizliegts izmantot dzīvniekus, un jautājums paliek atklāts - vai par to ministrijām nevajadzēja domāt un runāt krietni agrāk? Šobrīd dzīvnieku labturības noteikumi paredz vien to, ka dzīvniekam ir jābūt paēdušam, padzērušam, tam ir jānodrošina vismaz divreiz dienā pusstundu ilgas pastaigas, bet būra izmēram ir jābūt dzīvnieka augumā, dzīvniekam ir jāvar tajā apgriezties, un tas arī ir viss. Iedomājieties dzīve tādā būrī.
