Par vides problēmām Olainē ziņots gadiem ilgi, pat padomju laikos par to uzdrošinājās runāt, un toreiz šī pilsēta nebija pati labākā vieta dzīvošanai.
Likās, ka 2015.gadā Olaines ķīmisko atkritumu stāstam būs pielikts punkts. Mūsdienās ķīmiskās vielas tāpat mežā neizgāž, savukārt padomju mantojums tika likvidēts. Tomēr jau toreiz Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs atzina, ka tas ir tikai pirmais solis kopējās teritorijas attīrīšanā: “Mēs pašlaik esam attīrījuši avotu, bet neesam tikuši līdz kodolam, kurš ir areālā aizgājis prom. Ceru, ka darbi turpināsies.”
Olaines bīstamo atkritumu izgāztuves teritorija tika attīrīta trīs hektāru platībā. Turpmākos 30 gadus Valsts vides dienests kontrolēs gruntsūdeņus un vērtēs, vai piesārņojumu patiešām ir izdevies likvidēt tādā apmērā, ka tas vairs neietekmē vidi apkārtni. Diemžēl šī ir medaļas tikai viena puse.
Tikmēr 500 metrus tālāk atrodas vēl viena padomju laikos izveidota ķīmisko atkritumu glabātava, kas vēl tikai gaida sakopšanas darbu.
Tur nav nedz skaista zāliena, nedz plakātu par labi paveiktiem sanācijas darbiem. Bet zem zemes atrodas ķīmiskas vielas. “Tur patīrījām, kociņus iestādījām, bet šeit nekā. Ja nemaldos, padomju laikos bija tāda rūpnīca kā Bioķīmiskie reaktīvi, kurā ražoja visas ķīmijas visas Padomju Savienības uzņēmumiem. Viņiem bija atkritumi, un padomju laikos patika kaut kur mežā nogrūst. Un tad te nogrūduši,” stāsta Vides aizsardzības kluba vadītāja Elita Kalniņa.
Ķīmiskās vielas šajā purvainajā apvidū ir sasūknētas iekšā zemē.
Eksperti lēš, ka ķīmisko vielu slānis ir divu metru biezs un kopumā aizņem 14 000 kubikmetru.
Olaines novads pirms kāda laika pasūtīja izpētes darbus, lai konstatētu, kas tieši tur notiek. “Izpētes darbi liecināja par to, ka pēc būtības sastāvs ķīmiskais ir līdzīgs kā pirmajā, ko mēs sanējām. Koncentrācija ir 10 reizes mazāka, bet jebkurā gadījumā tiek pārsniegtas normas. Izpēte parādīja – ja gribam šo teritoriju sakopt, ir jātrupina strādāt,” saka domes priekšsēdētājs Bergs.
Zemē iesūknētās ķīmiskās vielas ir visdažādākās. Izpētes ziņojumā rakstīts – piesārņotājvielu koncentrācija gruntsūdeņos piecas reizes pārsniedz pieļaujamās normas. Par laimi, tiešā tuvumā iedzīvotāju māju nav.
Tiešu draudu cilvēku veselībai šobrīd nepastāv, bet piesārņoto gruntsūdeņu plūsma te ir ātra, un tie dodas Mārupes un Ķekavas virzienā.
“Ja man jautā, es tur sēnes nelasītu,” piebilst Bergs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) cer, ka Olaines stāsts tomēr būs ar laimīgām beigām. Sanācijas darbiem nepieciešami vairāki miljoni eiro: “Mēs esam paredzējuši un iesnieguši valdībā priekšlikumus par to, ka nākamos pasākumus varētu finansēt no Norvēģijas finanšu instrumenta. Jūnija sākumā Norvēģijas valdība uzsāka diskusiju ar Latviju. Kopējā summa ir pietiekami liela, apmēram 100 miljoni eiro, un kā viena no prioritātēm ir vides sakārtošana. Olaine ir prioritāte.”
Starp citu, visus savus bērnības gadus viņš ir pavadījis tieši Olainē. “Tās vietas man ir ļoti labi pazīstamas un redzētas gan ziemā, gan vasarā. Tā ir vieta, kas ir jāsakārto,” saka Gerhards.
Aktīva pašvaldība un saprotošs vides ministrs laikam ir panākumu atslēga tam, ka izdevies Olaini ierindot prioritāšu sarakstā. Tagad paliek atklāts jautājums, kā izdosies to paveikt.
