„Viena lieta ir vienkārši teorētiski pieņemt, ka kaut kur patversmē nošpricējam kādu dzīvnieku, bet otra lieta – paskatīties viņam acīs un zināt, kāds ir liktenis, kas viņu gaida,” uzskata Ramona Ganiņa.
Ramona dzīvnieku patversmi regulāri apmeklēja kā brīvprātīgā, lai dotos pastaigā ar suņiem. Tur viņa arī uzzināja par Čakam paredzēto likteni. Ramona patversmes darbiniekiem nepārmet pieņemto lēmumu par suņa iemidzināšanu, jo Čaka raksturs tiešām nav no vieglajiem.
Divas reizes atdots adopcijai un abas reizes pēc pāris mēnešiem atkal nonācis patversmē.
„Čurāšana gultās. Viņš uzbruka cilvēkiem, kas viņu adoptē. Es nebiju izņēmums. Riešana pa naktīm, arī ļoti nepatīkama iezīme, jo ir neiespējami izgulēties. Dažādas agresijas. Visnopietnākā pret riteņbraucējiem un beigās izrādījās, ka viņš ir ļoti agresīvs pret bērniem,” stāsta Čaka saimniece.
Pirmo kopīgi pavadīto gadu Ramona dēvē par elli. Taču reizē bijusi arī liela motivācija pierādīt savu pārliecību, ka iespējams strādāt ar jebkura vecuma suni. Suņa problēmas risināšana ir divvirziena process, kurā svarīgākais ir saimnieka darbs pašam ar sevi.
„Mēs uzstādām sunim diagnozi, ka viņš ir nelabojams. Ja kāds ir nelabojams, tad suns tas noteikti nav. Nolieciet viņam blakus citu cilvēku un viņš būs labojams,” uzskata Ramona.
Viņa sevi sauc par pilnīgu autodidaktu un ne reizi nav prasījusi kinologa padomu. Kādreiz Čaks, visticamāk, bija spārdīts ar kājām.. Ramona pamazām iemācījusi, ka sunim cilvēka kājas asociējas ar kaut ko citu. Pie lielākajām uzvarām Ramona pieskaita abu kopīgos izbraucienus ar divriteni. Suns ne tikai neaprej un neuzbrūk citiem riteņbraucējiem, bet arī pats ir čakls riteņbraukšanas dalībnieks.
„Viņš skrien līdzi. Viņam ļoti patīk skriešana pie riteņa. Tā varbūt ir atslēga uz veiksmi. Viņš saprot, ka velosipēds nozīmē skriešanu un tas ir forši,” skaidro suņa saimniece.
Sākumā arī braukšana sabiedriskajā transportā katru reizi prasījusi no Čaka saimnieces milzīgu stresu, jo suns nepārtraukti skaļi smilkstējis un uzvedies neadekvāti. Tagad suņa satraukumu Ramona noņem ar bumbiņas palīdzību un brauciens paiet bez starpgadījumiem.
Ja kādu dienu izpaliek izbrauciens ar divriteni, tad suņa enerģiju un spēkus saimniece kausē vingrinājumā ar divām bumbiņām.
Ramona apgalvo, ka bez nejauši satiktu citu suņu saimniekiem un viņu suņiem Čaka laimīgā stāsta, iespējams, nemaz nebūtu.
„Gribu pateikt lielu paldies visiem parka suņeniekiem, kas ir staigājuši ar mums kopā visu šo laiku, kas mūs pieņēma savā kompānijā, neskatoties uz to, ka viņš bija ļoti nejauks pret citiem suņiem un cilvēkiem. Ne velti viņš pirmajā dienā dabūja iesauku Čaks Noriss. Ja viņu nebūtu, es nezinātu, ko darīt, tāpēc gribēju viņiem pateikt lielu paldies,” norāda Ramona.
