Jaunā ekspozīja tiks būvēta uz vēsturiskā nocietinājuma vaļņa, un pašreiz notiek vietas arheoloģiskā izpēte.
1917. gada 5.janvārī latviešu strēlniekiem, pārvarot vācu armijas izveidoto pirmo nocietinājuma līniju - vairāk nekā divus metrus augstu valni -, sākās Ziemassvētku kaujas. Daļa no aptuveni 30 kilometrus garā vaļņa, kas ir vienīgais šāda veida objekts Baltijā, 2006.gadā tika atjaunota, bet izpētes darbi turpinājās arī šovasar.
Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis stāstīja, ka ir iegūta papildu informācija, kā tika stiprinātas šīs fortifikācijas būves, un iegūts arī apstiprinājums tam, ka “rekonstrukcija ir veikta tā, kā tajā laikā”.
“Respektīvi, nebija nekādi atradumi, kas ļautu apšaubīt, ka mēs kaut kur esam atkāpušies no tā autentiskuma, kas bija Pirmā pasaules kara laikā,” skaidroja Dedumietis.
Arheoloģiskās izpētes darbiem šajā vietā šī bija pēdējā iespēja, jo līdz gada beigām šeit plānots uzbūvēt jauna ekspozīciju - betona ugunspunktu, kas arī ir viens no būtiskiem nocietinājuma elementiem, ar ko Pirmā pasaules kara laikā nācās sastapties latviešu strēlniekiem. Ir zināms, ka Ziemassvētku kauju vietās atradušies vairāki betona ugunspunkti.
“Tā ir vieta, no kuras tas vācu karavīrs varēja aizsargāties. Savukārt betons ir tas, kas viņu pasargāja gan no strēlnieku ieročiem, gan no artilērijas. Un, protams, šādi aizsargāts karavīrs ir daudz lielāka grūtība uzbrucējam,” stāstīja Dedumietis.
Ziemassvētku kauju muzejs tika izveidots 2005. gadā, un interese par to ar katru gadu pieaug. 2015. gadā to apmeklējuši 15 000 interesentu.
