Lai izpētītu bijušās Valsts drošības komitejas jeb VDK darbību Latvijā, pēc ilgas dīkstāves beidzot sākusi strādāt VDK izpētes komisija. Pagājušajā nedēļā izpētes komisija izsludināja konkursu uz septiņām 1200 eiro apmēra stipendijām, lai mudinātu studentus piedalīties VDK izpētē. Paredzēta arī viena veicināšanas stipendija 600 eiro apmērā.
"Es domāju, ka studentiem varētu būt būtisks ieguldījums, jo pētāmais avotu apjoms jau ir ārkārtīgs," stāsta VDK izpētes komisijas loceklis un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes docents Jānis Ķeruss, norādot, ka tēmas studentiem vairumā gadījumu viņš ieteiks pats.
Darbs pārsvarā studentiem būs ar dokumentiem krievu valodā. Stipendiju Jānis Ķeruss redz kā veidu, kā piesaistīt palīgus komisijai no jauno pētnieku loka.
"Tā stipendija arī, es domāju, mobilizēs mūs un mūsu studentus vairāk pētīt tieši pēckara vēstures jautājumus un konkrēti VDK vēstures jautājumus. Jo līdz šim par šiem jautājumiem interese īpaši liela mūsu studentu vidū nebija. Tie ir specifiski avoti, bet nu mēs ceram, ka šī stipendija mudinās studentu interesi par šiem jautājumiem," pavēstīja Jānis Ķeruss.
Viņš jau esot uzrunājis vairākus spējīgākos studentus. Daži esot arī piekrituši. Tomēr stipendijai var pieteikties ikviens students.
Latvijas Universitātes vēstures 2.kursa studenti gan stāsta, ka VDK izpētes darbs viņus neinteresē.
Studentes Ditu un Līgu piedāvājums nevilina, jo padomju laiki Latvijā kā vēstures tēma viņas nesaista.
Dita: "Padomju periods man sevišķi nav tuvs. Grūti pateikt, vai es būtu gatava rakstīt par to periodu kādu darbu."
Līga: "Man arī tuvāks periods ir senie laiki un jaunie laiki. 20.gadsimts man arī nepatīk tās nežēlības dēļ. Tā kā nebūtu mans laiks."
Students Mārtiņš tikmēr paredz, ka pie stipendijām tiks tikai labākie: "Patīkami tādas lietas dzirdēt, bet, ziniet kā, konkurence uz stipendijām noteikti būs liela. Tur noteikti jābūt ļoti labām atzīmēm, lai pie tām tiktu."
Sekmes ir tikai viens no kritērijiem, pēc kuriem izvēlēsies stipendiju saņēmējus. Svarīga būs arī izvēlētā tēma un iepriekšējā pieredze pētniecībā. Vēstures 2.kursa students Eduards atzīst, VDK izpēte ir interesants temats, taču viņu māc bažas, ka viņš nespēs pilnvērtīgi strādāt ar dokumentiem: "Patiesībā man interesē gan, bet man ir valodas barjera. Es nemāku krievu valodu.
Es vidusskolā mācījos vācu valodu un arī franču valodu, un diemžēl krievu valodu neesmu mācījies. Līdz ar to iespēja pētīt šādu periodu man ir, gandrīz var teikt, liegta, jo tur ir jāstrādā ar avotiem. Tas ir nopietni."
Arī aptaujātie vēstures maģistrantūras studenti, no kuriem VDK izpētes komisija gaida vairākus stipendiju pretendentus, stāsta, ka darbs ar VDK dokumentiem viņus nesaista.
Zane: "Tā ir ļoti sarežģīta tēma, ja skatās pēc tā, ka ļoti maz studentu ir izvēlējušies šo tēmu, jo tur ir propaganda, tur ir ļoti liels darbs ar dokumentiem. Krievu valoda ir nepieciešama, un lielākoties mana vecuma studentiem nav ļoti labu zināšanu krievu valodā."
Jānis: "Nē, man ir citas intereses, tīri vēsturiski cits periods, citas jomas, līdz ar to mani tas nesaista."
Evita: "Periods ir interesants, bet man maģistra tēma ir par citu tēmu."
Irēna: "Es teiktu, ka es vairāk izvēlos izpētē tādus tematus, kas vairāk ietver angļu valodu. Var būt avoti krievu valodā, bet ka tas nav pamatlauciņš. Es pieļauju, ka ļoti daudzi avoti būtu krievu valodā, tad labāks būtu cilvēks, kuram ir krievu valoda ļoti spēcīga. Es tā pieļauju."
Jānis Ķeruss gan ir pārliecināts, ka atsaucība no studentu puses būs, jo parasti stipendijai tie piesakās pēdējā brīdī, kas VDK izpētes stipendijai ir piektdienas, 2.oktobra, vakars.
