Panorāma

Jaunais Krievijas vēstnieks – Jevgeņijs Lukjanovs

Panorāma

Grūtības atjaunot uzturēšanās atļauju

25 gadi kopš Belovežas vienošanās

Pirms 25 gadiem juridiski deklarētas PSRS pastāvēšanas beigas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Aprit 25 gadi, kopš parakstīta Belovežas vienošanās, kas juridiski deklarēja PSRS galu un izveidoja Neatkarīgo Valstu Sadraudzību (NVS). Vienošanos parakstīja Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas vadītāji.

Pēc 1991.gada augusta puča izgāšanās valdīja tumša neskaidrība, vai PSRS juridiski tomēr eksistē vai vairs ne. Tāpēc Belovežas gāršas vienošanās beidzot atvēra jaunu, skaidrāku lapaspusi būtībā visas pasaules vēsturē.

Viens no vēsturiskās vienošanās parakstītājiem, toreizējais Krievijas valsts sekretārs (1991.–1992.) Genādijs Burbulis atceras tā mirkļa sajūtas: “Tas bija rūgtums un tāda personiska cilvēciska traģēdija kā cilvēkam, kurš ir zaudējis savu dzimteni.

Mana dzimtene – Padomju Savienība – beidza pastāvēt. Bet es toreiz labi apzinājos, ka tā bija ļauna, totalitāra sistēma.

Un tas, ka mums izdevās atrast izeju no tādas situācijas konstruktīvā veidā, tā bija tāda optimistiska traģēdija. Es jutu prieku par to, kas mūs sagaida.”

Ja šī vienošanās pirms 25 gadiem nebūtu parakstīta, tad, iespējams, mūsdienu pasaule izskatītos pavisam citādāka. “Ja paskatās uz impēriju sabrukumu no Verdenas līdz mūsdienām, tad neviena impērija nesabruka tik mierpilnā veidā. Turklāt šeit bija impērija ar atomieročiem, un bija bažas, ka var rasties četras valstis ar atomieročiem. Pēc tā laika diplomātu domām (to es tikai vēlāk uzzināju), PSRS teritorijā draudēja pilsoņu karš. Proti, draudēja Dienvidslāvijas sabrukšanas variants. Visi zinoši politologi uzskata, ka mēs to novērsām. Es ar to ļoti lepojos,” apgalvo bijušais Baltkrievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (1991.–1994.) Staņislavs Šuškevičs.

Tomēr lepnums par paveikto šo vīru sirdīs mijas ar bažām – kā toreiz izveidotā Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (NVS) attīstījusies tālāk. "Šodien Krievijā ir liela tieksme restaurēt padomiskumu, impēriskumu. Es to saprotu kā smagu slimību, ka sarežģītu, daudz gadsimtu ilgu kaiti – kā fantoma sāpes par pagātni,” saka Genādijs Burbulis.

Genādijs Burbulis norāda arī uz bīstamu ilūziju – kādas nīstas savienības beigas vēl automātiski nenozīmē gaišu nākotni: “Likās, ka nu viss – padomju impērija ir izzudusi, sāksies labie laiki, sāksies vispārēja sadraudzība, un varēs pakāpeniski attīstīties, ne par ko vairs neraizējoties. Viss ir pilnīgi otrādi!

Padomju impērija izzuda, bet pasaule kļuva sarežģitāka – vienveidības vietā ir daudzveidība, vienkāršības un skaidrības vietā ir nenoteiktība.

Šie trīs izaicinājumi – nenoteiktība, daudzveidība un sarežģītība – mums šobrīd ir savlaicīgi jāapzinās. Un mēs nedrīkstam ļauties tām pagājuša gadsimta metodēm un paņēmieniem, lai risinātu šādas kvalitatīvi jaunas problēmas un izaicinājumus.”

Un no Belovežas vienošanās ir ko mācīties arī Eiropas Savienībai. “Mēs varam izmainīt vēstures gaitu. Daži to grib izdarīt sliktā veidā, vairums no mums to grib izdarīt tā, lai nāktu par labu mums visiem – proti, brīvība, labklājība un miers. Skaļi vārdi, bet ar brutālu realitāti,” saka Eiropas Parlamenta pārstāvis, “Pirmdienas” kustības izveidotājs Zviedrijā (1989) Gunnars Hokmarks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti