Pie pašas ārsienas aiz grīdlīstes atrastā vēstule ir rakstīta pirms 115 gadiem.
"Baigi labi varēja redzēt, ka kaut kas gar maliņu spīd. Tikmēr, tikmēr [centāmies], kamēr dabūjām ārā un - ir brīnumi!" vēstules atrašanas momentu atminas remontstrādnieks Vitauts.
“Principā pat aiz grīdas, ne tik daudz tieši aiz grīdlīstes," piebalso Smiltenes novada muzeja vadītāja Ieva Miķe. "Tātad var spriest, ka pirms grīdlīstes uzlikšanas tā vēstule jau nokļuva zem grīdas. Šeit varat apskatīties tuvāk, šajā te šķirbā bija iekšā tā vēstule. Grīdlīste bija līdz šejienei," norāda Miķe.
Lai arī vēstule ir labi saglabājusies, rokraksts un tā laika vācu valoda vēl jāpēta. Ar to šobrīd nodarbojas Inguna Kudlāne, kura jau iepriekš ir pētījusi Mēru muižas vēsturi un ieskenētā veidā vēstuli saņēmusi pirms divām dienām. Par šo laiku, kad muižu no Ceikelu dzimtas nopirka Jākobs Voldemārs Hekers, vēstures avotos esot ļoti maz informācijas, nav arī zināms, kurš tobrīd muižā saimniekoja.
“Paraksts ir "J. E." varbūt, "fon Ceikel". Jāsaka, ka vecais muižkungs tajā laikā jau bija miris, bet viņa trešajai sievai, vārds bija Emīlija, tā ka tā varētu būt viņa, kas rakstījusi šo vēstuli muižkungam," sacīja Kudlāne.
"Varbūt Jūlija ir sūtījusi arī naudu muižkungam, jo uz aploksnes ir rakstīts 70 rubļi, iespējams, tā tika nogādāta nauda šim īpašniekam. Par ko, šobrīd īsti vēl skaidrs nav," pauž vēsturniece.
Pašlaik nav nekā cita, ar ko salīdzināt iespējamās vēstules autores rokrakstu. Nīderlandē pētīta tiek arī pēdējā muižas īpašnieka Heikera dzimtas vēsture, bet to, vai nīderlandiešu vēsturnieku rīcībā ir avoti, kas atklāj ko par muižas iegādi, varēs noprast tikai pēc tur topošās grāmatas izdošanas. Līdz tam, iespējams, vēstuli atšifrēt palīdzēs vēl kāds cits vēsturnieks.
