"Tad, kad tika nolemts veidot Latvijas strēlnieku bataljonus, tika pieteikts uzstādījums "Pulcējieties zem latvju karogiem!". Šeit tiek skaidrots, kāds tad bija ierosinājuma vadmotīvs, kāpēc tika nolemts veidot latviešu strēlnieku bataljonus. Galvenais vadmotīvs ir tautasdziesmā teiktais "Tēvu zemei grūti laiki, dēliem jāiet palīgā"," stāsta Letonikas un Baltijas centra vadošā pētniece Jana Dreimane, kura veidojusi latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanas simtgadei veltīto izstādi.
Latviešu strēlnieku rokraksti vēstulēs, fotogrāfijas no strēlnieku bataljonu organizētāja Gustava Ķempeļa personālfonda, bijušo karavīru atmiņu grāmatas un publikācijas par strēlniekiem izstādītas LNB ceturtajā stāvā.
"Mēs gribējām parādīt, ka mums arī ir unikālas vērtības, kas varētu precizēt līdzšinējos pētījumus, kas ir veikti. Tāpat mums ir arī tiešām unikāls iespieddarbu resursu kopums, tas ir samērā pilnīgs. Turklāt mums ir latviešu strēlnieku bataljonu dibinātāju manuskripti rakstiem par latviešu strēlniekiem - karavīru sarakste, kurā viņi runā par dažādiem militāriem procesiem, gan latviešu armijā, gan pirms tam latviešu strēlnieku laikā. Viņi arī apspriež dažādas grāmatas, kas ir iznākušas gan Latvijā, gan trimdā - ļoti svarīgs resurss vēsturniekiem," norāda Jana Dreimane.
Bibliotēkas krājumi atspoguļojot ne vien strēlnieku vēstures liecību daudzveidību, bet arī pretrunīgos viedokļus par viņu nozīmi Latvijas tālākajos likteņos. Taču pētnieces ieskatā Latvijā pietrūkst visaptverošu akadēmisku pētījumu par latviešu strēlniekiem.
Viena no izstādes daļām veltīta tieši dziesmām - gan tām, kuras latviešu strēlnieki dziedājuši atpūtas brīžos un dodoties kaujās, gan arī izcelti skaņdarbi, kas sacerēti viņiem. Turklāt mūziku būs iespēja arī paklausīties uz vietas senākos ierakstos.
"Par latviešu dziesmām: kāpēc šāda vitrīna tika veidota - tāpēc, ka latviešu strēlnieki bija pirmie, kas nebaidījās dziedāt mūsu himnu "Dievs, svētī Latviju". Vienā no eksemplāriem jūs varat redzēt, ka latviešu strēlnieku dziesmu krājumā pati pirmā dziesma ir "Dievs, svētī Latviju". Mēs esam izstādījuši arī dažas citas dziesmas, kuras dziedātja latviešu strēlnieki un kuras varbūt ir mazāk pazīstamas. Viena no šīm dziesmām ir krievu valodā. Starp šīm dziesmām ir ne tikai zināmās, piemēram, "Es karā aiziedams", "Karavīri bēdājās", "Div' dūjiņas", bet arī vismaz man maz zināma "Apsegloju melnu kuili"," stāsta Jana Dreimane.
Pētniece vēl papildina, ka pēc izstādes turpat bibliotēkas korē noritēs vēsturnieku diskusija "Latviešu strēlnieki vēstures svaru kausos": "Galvenais referāts būs Latvijas Nacionālā arhīva eksperta, vēstures zinātņu doktora Jāņa Šiliņa referāts, tam sekos divi koreferāti - vien no tiem ir Latvijas Universitātes profesoram, arī vēstures zinātņu doktoram Ērikam Jēkabsonam, un viņu papildinās arī vēstures zinātņu doktors Kaspars Zellis. Ir aicināti arī daudzi citi vēsturnieki, mēs domājam, ka viņi nestāvēs malā, bet paudīs savu viedokli. Šajās vēsturnieku diskusijās mēs ceram, ka būs iespējams gūt dziļāku, pamatīgāku, interesantāku ieskatu par to, kāpēc tad bataljoni radās un kāda ir bataljonu nozīme."
Izstāde "Latviešu strēlnieki rakstos, attēlos un dziesmās" LNB būs apskatāma līdz nākamā gada februārim.
