Pirms 10 gadiem ozolam vēl nebija pilni četri metri, tagad tas ir sasniedzis 4,46 metru apkārtmēru.
Eniņš, veicot aprēķinus, pārliecinājies, ka kokam jau ir gandrīz 67 gadi. Gada laikā koka gadskārtas pieaug par vienu centimetru. Ozola ātraudzību izskaidrot neesot iespējams – tas esot kaut kas pārdabisks.
"Tas ir tāds brīnums! Varbūt mācītājam varētu prasīt atbildi. Man liekas, ekstrasensi, enerģētiķi arī te neatradīs atbildi. Vajadzētu nodot šo ziņu selekcionāriem, jo, iespējams, šo sugu varētu pavairot.
Eiropa varētu ievest tādu ozolu sugu, kas 67 gados ir četri ar pusi metri plati! (..) Revolūciju mēs varētu uztaisīt Eiropā!” pārliecināts Eniņš.
Neparasti ātraudzīgais ozols Lapiņu dzimtas pagalmā parādījies pēc pavisam traģiskiem notikumiem – kara laikā krievu armija nobumboja visas pagalmā esošās ēkas, izņemot Lapiņu dzimtas pirtiņu.
"Tur vairs nebija ko glābt. Mamma paķēra māsiņu un viņas drēbītes, glābās vecmamma un mammas brālis. Uzmeta bumbu un viss nodega," atceras Lapiņu dzimtas māju saimniece Alda Mēnese.
Pēc traģiskajiem notikumiem Aldas ģimene centās atjaunot izpostīto mājvietu un talkā nāca visi radi.
"Kad beidzās karš un mājas nodega, tad pirtiņu piemēroja dzīvošanai. Mamma iestādīja šo ozolu, bet viņa nedomāja, ka viņš izaugs tik varens,” stāsta mājas saimniece.
No Aldas vecvectēva celtajām mājām nekas vairs pāri nav palicis, taču nesen gaismā nācis fakts, ka
vecvectēvs esot bijis vietējais rekordists – viņa mūžs bijis ilgāks par 110 gadiem.
