Krievijā rosina svēto kārtā iecelt Krievijas cara Nikolaja II kalpus – arī latvieti Aloizu Trūpu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Krievijas Pareizticīgo baznīcas Jekaterinburgas eparhija nodevusi Sinodes komisijai materiālus, lai tiktu izskatīta iespēja kanonizēt svēto kārtā Krievijas Impērijas pēdējā cara Nikolaja II ģimenes kalpus, kas pavadīja caru un viņa ģimeni izsūtījumā un kopā ar to gāja bojā 1918. gada 17. jūlijā Jekaterinburgā, Ipatjeva namā.

Šo kalpu vidū bija arī Nikolaja II personīgais kalps Aloizs Lauris Trūps, kurš nācis no Latvijas – zemnieku ģimenes, kas dzīvoja vietā, kas tagad ir Madonas novada teritorijā, vēsta Rus.lsm.lv.

Sinodes komisijai, kas atbild par cilvēku iecelšanu svēto kārtā, nodoti kāda klostera māsu savāktie un apkopotie materiāli, kas tagad tiks vērtēti. Runa esot par trīs cara kalpu – pavāra Ivana Haritonova, Aloiza Trūpa un istabenes Annas Demidovas – kanonizēšanu svēto kārtā.

"(..) Savākts pietiekami daudz materiālu par viņu dzīvi un tās nogali. Tie liecina ne tikai par augstu šo cilvēku kā pilsoņu dzīves kvalitāti, bet arī par to, ka viņi dzīvojuši labu, pareizu kristieša dzīvi,” intervijā aģentūrai "Interfax-Religija" sacījis Jekaterinburgas eparhijas Vidusurālu bīskaps Jevgēnijs.

Pēc viņa sacītā, kad Krievijas impērijas pēdējais cars 1917.gadā bija spiests atteikties no troņa un pēc boļševiku apvērsuma doties trimdā uz Toboļsku, šie trīs kalpi saglabāja uzticību cara ģimenei un sekoja līdzi.

"Cilvēki, kas līdz tam pūļiem gāja, cenšoties panākt kaut nelielu cara ģimenes labvēlību, uzreiz novērsās, pazuda, izkūpēja, kaunējās no savas pazīšanās ar Nikolaju II un viņa sievu [Aleksandru Fjodorovnu].

Viņi sajuta, ka ož pēc asinīm," stāstīja Krievijas Pareizticīgo baznīcas pārstāvis, norādot, ka tāpat cara ģimenei uzticību saglabāja ģimenes ārsts Jevgēņijs Botkins.

Saskaņā ar boļševiku apsargu liecībam Krievijas cara Nikolaja II ģimenes locekļi pēc izsūtīšanas trimdā ne reizi vien esot atvēruši durvis un kalpiem teikuši: "Ejiet, jūs esat brīvi." "Nodevības nebija, un par to viņi samaksāja ar savu dzīvību," sacīja Krievijas Pareizticīgo baznīcas pārstāvis.

"Ruskaja Planeta" apgalvo, ka Trūps varēja viegli tikt prom no Ipatjeva nama – viens no latviešu strēlniekiem, kas boļševiku uzdevumā sargāja namu, esot bijis viņa brāļadēls.

Taču viņš palika namā un kopā ar cara ģimeni gāja bojā.

Jautāts, vai svēto kārtā iespējams iecelt cilvēku, kas nav bijis pareizticīgais, baznīcas pārstāvis norādīja: Trūps kristīts un audzināts katoļticībā, bijis ļoti izpalīdzīgs un ticīgs cilvēks. Taču iespējams, ka viņš pēc nāves pārkristīts uz pareizticību.

Saskaņā ar "Wikipedia" pieejamo informāciju Trūps dzimis 1856. gada 8. augustā Kalnagalā, kas tagad atrodas Madonas novada teritorijā, bet tobrīd atradās  Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā. Trūps pārapglabāts Pētera un Pāvila katedrālē, Sanktpēterburgā. Turpat pārapglabāts Krievijas pēdējais cars un viņa ģimene.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti