Milzīgās, seifam līdzīgās durvis Ilzīte Zeltiņa ver jau 26 gadu. Viņa šeit strādā kopš Kara muzeja atjaunošanas brīža, atbild par krājumu - dokumentālām liecībām un relikvijām, kas stāsta par Latvijas sarežģīto militāri politisko vēsturi, par laiku, kad latviešu tautai nācās divas reizes izcīnīt neatkarību.
“Rādām Latvijas vēsturi caur kariem, lai cik tas dīvaini nebūtu, bet karš ir arī progresīvs. Jo pēc kara atkal sākas jauns uzplaukums. Ir tas periods, kad karš beidzas un ir krahs, bet tad, izpētot priekšmetus, var redzēt, ka iet uz priekšu attīstība,” saka Zeltiņa.
Pirmais pasaules karš vēl nebija beidzies, kad latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja 1916.gadā izvirzīja jautājumu par strēlnieku muzeja dibināšanu. Pirmie eksponāti bija kara trofejas.
“Daudz ir pašu strēlnieku izgatavotas karotes, dakšas, karotītes….,” stāstīja Zeltiņa.
1940.gadā padomju vara Kara muzeju likvidēja, jo latviešu strēlnieku brīvības cīņas neatzina, krājumu izdalīja citiem muzejiem un arhīviem. Tobrīd bez pēdām pazuda daudzi vērtīgi eksponāti. Kara muzeja vietā tapa LPSR revolūcijas muzejs.
Kara muzejs Pulvertornī atdzima pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Šobrīd krājumā ir aptuveni 400 000 priekšmetu. Pēdējos gados muzejs saņēmis daudzus dāvinājumus, galvenokārt no tautiešiem ārzemēm, kas kara gados devās bēgļu gaitās.
Iepriekš izstāžu rīkošanai vajadzēja aizņemties priekšmetus no privātām kolekcijām, bet tagad eksponātu pietiek pašiem. Kara muzejs lepojas arī ar iespaidīgu šaujamieroču kolekciju. Garstobru šauteņu vien ir kādi 600. Bet tik daudz īso, apgriezto šauteņu no Pirmā pasaules kara, visticamāk, nav nevienam citam muzejam pasaulē.
Ir kāds ierocis, kura piederību darbinieki jau sen cenšas noskaidrot. Pagaidām nesekmīgi.
“Nacionālo partizānu lietotā triecienšautene… Te ir medaļa, dzelzs krusts un Ventspils pulka zīme. Varbūt kāds atceras kaut ko..” sacīja Latvijas Kara muzeja Ieroču nodaļas vadītājs Egīls Gelderiņš.
Muzejs sācis vākt liecības arī par mūsdienu Latvijas armijas izveidi un karavīru piedalīšanos starptautiskās misijās. Viens no jaunieguvumiem ir triecienšautene G-36.
“Gribam rīkot izstādi.. Man jau gribas iemest akmentiņu Aizsardzības ministrijas dārziņā. Kara muzejiem tiek nodoti jebkura bruņojuma signāleksemplāri. Šobrīd tas nenotiek. Un tiek atdoti galīgākie lūžņi,” sacīja Egīls Gelderiņš.
Kara muzeju finansē no Aizsardzības ministrijas budžeta. Apmeklējums ir par brīvu. Pērn muzeju apmeklēja 160 tūkstoši cilvēku.
Jauna ekspozīcija par Pirmo pasaules karu
Muzejs 1916.gada septembrī sākās ar latviešu strēlnieku nevēlēšanos, ka viņu iegūtās vācu trofejas vestu prom uz Centrālo trofeja krātuvi Pēterburgā. Strēlnieki atzina, ka viņi ir nacionāla vienība un viņiem vajadzīgs pašiem savs muzejs. Toreiz muzejs bija latviešu pašlepnums un apņēmība, atzīst muzeja direktore Aija Fleija.
Pašlaik muzejā ir slēgta zāle, kurā tiek iekārtota jauna un moderna Pirmā pasaules kara ekspozīcija. Paredzēts, ka to atvērs nākamā gada sākumā.
Muzeja 100.jubileju svinēs ar zinātnisku konferenci, kas ir ikgadēja tradīcija. Konference būs veltīta muzeja veikumam, misijai, zinātniskajam veikumam, krājumiem un apmeklētājiem.
