Izstāde "Mazie rīdzinieki" daudziem ir kā jauka kavēšanās bērnības atmiņās, tāpēc Latvijas Radio raidījums "Zināmais nezināmajā" piedāvā audio ekskursiju laikā, kas daudziem piemirsts un mūsdienu jaunākajām paaudzēm nav pat pieredzēts.
Lai arī zinātnieki nesaskata saistību starp hiperaktivitāti un cukura patēriņu, tad viens gan ir skaidrs - bērni gadsimtiem ilgi ir bijuši lielākie kārumnieki. Šķiet, tam zinātniskus pamatojumus nevajag. Muzeja speciāliste Agita Ančupāne izrāda gan blusu krāsas puiku bikses, gan izstāsta par citiem it kā neseno laiku eksponātiem.
Raidījumā arī ieskats 20.gadsimta Latvijas saldumu vēsturē, kā arī zinātniskas mūsdienu aktualitātes, piemēram, vēlme padarīt gardo šokolādi vērtīgāku cilvēka veselībai.
Grauzdējot kakao pupiņas, lai pēcāk tās pārveidotu par šokolādi, tiek iegūts aromāts un garša, bet zaudēti vērtīgi antioksidanti, tāpēc zinātnieki sākuši pētīt, kā saglabāt garšu, bet uzlabot šokolādes lietderību veselībai.
Izrādās, tas ir iespējams un visa atslēga ir pacietība, pacietība un vēlreiz pacietība. Kakao pupiņām jādod laiks un jāļauj tām aptuveni nedēļu pastāvēt, uzglabāties, pirms tās tiek grauzdētas, kā arī tās jāgrauzdē zemākā temperatūrā, bet ilgāk. Tā var saglabāt vērtīgos antioksidantus.
Ar šādiem secinājumiem klajā nākuši zinātnieki no Gentes universitātes Beļģijā un Ganas universitātes Amerikas ķīmijas biedrības ikgadējā sanāksmē. Pētnieki sīkāk vēlas noskaidrot, kā kakao grauzdēšanas tehnika maina pupiņās esošo polifenolu saturu. Zinātnieki sadalīja kakao pupiņas četrās grupās. Viena, ja tā var teikt, kakao kaudzīte pirms grauzdēšanas netika uzglabāta nemaz, otra tika noturēta trīs dienas, trešā pupiņu kaudzīte – septiņas dienas un ceturtā - tika uzglabāta 10 dienas un tikai tad grauzdēta.
Šobrīd ierastā prakse ir grauzdēt kakao pupiņas 10 līdz 20 minūtes 120 līdz 130 grādu temperatūrā pēc Celsija. Zinātnieki izmērījuši, ka antioksidantu daudzums palielinās, ja pupiņas grauzdē 45 minūtes 116 grādu temperatūrā. Turklāt visaugstākais antioksidantu daudzums bija vērojams kakao pupiņās, kas pirms grauzdēšanas tika uzglabāta septiņas dienas.
Pētījuma autori paredz, ka šie rezultāti būs noderīgi Dienvidaustrumāzijas un Latīņamerikas valstīm, kur šokolādi iegūstot, daudz tiek zaudēti antioksidanti un vai arī mainīta šokolādes garša.
Ir vēl kāds pētījums, runājot par saldumiem - bieži dzirdēts, ka saldumi ietekmē bērnu uzvedību – proti, paaugstinoties cukura līmenim asinīs, bērni kļūstot hiperaktīvi. Taču rūpīgāka pētījumu analīze zinātnieku aprindās liek raukt pieri par šādu apgalvojumu, jo izrādās, cukuram nav tiešas ietekmes uz bērna aktivitāti.
Tieši pretēji - cukura klātbūtne drīzāk ietekmē vecāku gaidas no bērniem.
Kādā pētījumā vecāki ar bērniem tika iedalīti divās grupās. Vieniem bija pateikts, ka bērni ir dzēruši cukurūdeni, turpretim otras grupas vecākiem bija pateikts, ka bērni dzēruši placebo jeb neitrālu šķidrumu. Patiesībā neviens no bērniem nebija dzēris cukurūdeni, bet to vecāku grupa, kuru bērni to it kā bija darījuši, norādīja uz bērnu hiperaktivitāti.
Kā novēroja eksperimenta veidotāji, neviens bērns grupā neizrādīja hiperaktivitāti. Tas apliecina, ka nereti cilvēku vispārpieņemtās patiesības un priekšstati ir spēcīgāki par realitāti. Taču tas gan nenozīmē, ka cukura lietošanai nav kaitīgas ietekmes, lai arī bērnu hiperaktivitātes testu saldumi un cukurs nav izturējis, tas nenovērš faktu, ka to lietošana lielos daudzumus rada ne tikai liekā svara problēmas, bet arī virkni saslimšanu.
