1775.gadā dibinātā Academia Petrina, kas bija pirmā augstskola Latvijā, 19.gadsimta sākumā kļuva par ģimnāziju, bet joprojām centās saglabāt tikpat augstus standartus.
Kurzemes guberņā tā skaitījās ļoti prestiža mācību iestāde, un līdz 1865.gadam, kad Lietuvā tika izveidota ģimnāzija, tā bija vienīgā vidējās izglītības mācību iestāde Kurzemes guberņā, stāsta Ģ.Eliasa muzeja direktore Gita Grase.
Starp ģimnāzistiem bija ne vien nākamais latviešu teātra tēvs Ādolfs Alunāns, gleznotājs Ģederts Eliass, bet arī Jānis Čakste, Alberts Kviesis, Antans Smetona,
un citi, kuri vēlāk aktīvi iesaistījās neatkarīgās Latvijas un Lietuvas veidošanā.
“Daudz šeit bija arī mūsu politiķu, kas starpkaru gados vadīja Lietuvas valsti. Mironas, Sļežāvičus un citi. Viņu bija ļoti daudz. Kāpēc viņi brauca šurp? Tāpēc, ka šeit mācības notika vācu valodā, bet Lietuvā tādu mācību iestāžu nebija. Vajadzēja mācīties krieviski,” stāsta Raimundas Balza Šauļu muzeja ''Aušros'' direktors.
Sagaidot Latvijas un Lietuvas valstu simtgadi, kādreizējā zinību kalvē atklāta izstāde “Neatkarīgo valstu-Lietuvas un Latvijas- veidotāji Jelgavas ģimnāzijā”, kurā par to laiku stāsta fotogrāfijas un artefakti.
"Tas ir stāsts par ģimnāzijas audzēkņiem, kuru šeit bija ļoti daudz gan no Lietuvas, gan Latvijas, kuri vēlāk ir piedalījušies ar savām idejām, domām un konkrētiem darbiem piedalījušies neatkarīgo valstu kaldināšanā un veidošanā,” uzsver muzeja direktore.
Izstāde Ģederta Eliasa muzejā būs apskatāma līdz 25.janvārim. Pēc tam tā kļūs par ceļojošo izstādi un līdz abu valstu simtgadei paviesosies vairākās kultūras un mācību iestādēs gan Lietuvā, gan Latvijā.
