Šādi lieli projekti Latvijā jau ir bijuši, piemēram, hidroelektrostacijas (HES) celtniecība.
"Liela daļa arheoloģiskā materiāla, kas mums šodien ir - ir iegūti šajās HES appludināmajās zonās. Tie bija padomju laiki, bet jau daudzus gadus iepriekš tur sākās arheoloģiskie izrakumi,” stāsta Latvijas Universitātes (LU) Latvijas Vēstures institūta direktors Guntis Zemītis.
Arheologi satraukušies, ka plānošanas procesā nav caurspīdīguma.
Neviena no profesionālajām organizācijām, ne arheoloģijas biedrība, ne Latvijas Vēstures institūts (LVI) nav iesaistīti šajā plānošanas procesā, atzīst LU Latvijas Vēstures institūta arheoloģe Dita Auziņa.
“Man liekas, ka kolēģi arheologi tajā brīdī, kad kopsapulcē mēs nolasījām šo grafiku, nav pievērsuši uzmanību, tāpēc radušies šie uztraukumi,” atzīst Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne.
Jau pagājušā gada sākumā arheologi rakstīja visām iesaistītajām ministrijām un vērsa uzmanību uz to, ka nepieciešama arheoloģiskā izpēte “Rail Baltica” trases garumā.
“Rezultātā tās vēstules apgāja loku, kā vienmēr nonāca VKPAI, kur mums apliecināja, ka viņi visu kontrolē, ka viss notiks,” atzīst Zemītis.
Izpētēs apzināti jau zināmie objekti
“Mēs pozitīvi novērtējam nozares satraukumu, bet jau kopš 2014.gada ir veiktas atbilstošās izpētes,” atzīst Satiksmes ministrijas “Rail Baltica” nacionālās izpētes vadītājs Kaspars Vingris.
“Rail Baltica” projekta attīstītāji apgalvo – sākt padziļinātu izpēti agrāk nebija iespējams, jo tikai šī gada augustā valdība apstiprināja precīzu trases novietojumu.
Līdz tam visos alternatīvajos trases posmos ir veikts vides ietekmes novērtējums, un šajā teju 800 lappušu biezajā dokumentā apmēram 30 lappuses ir atvēlētas kultūrvēsturiskās vides ietekmes novērtējumam, tajā skaitā uz arheoloģisko mantojumu.
“Mēs uzskatām, ka šī priekšizpēte jau ir izpētes posms, tāpēc nevaram teikt, ka nav sākta,” apliecina Vingris.
SM nevar paskaidrot, kāpēc priekšizpētes veikšanai algots tikai viens speciālists un kāpēc tieši to darījis arheologs Ritvars Ritums.
“To izvēlējās izpētes veicēji “Rail Baltica Latvija” pēc konkurences kvalifikācijas nosacījumiem,” turpina Vingris.
Taču šajā priekšizpētes dokumentā, balstoties uz arhīvu materiāliem, ir uzskaitīti tikai jau zināmie arheoloģiskie pieminekļi un vietas, par kurām jau bijušas ziņas, ka tur tādi varētu atrasties.
“Jā, taisnība, tāds arī bija uzdevums, jo šis darbs tika veikts visām daudzajām alternatīvām. Tika veikta dokumentu izpēte alternatīvām, veikta apsekošana uz vietas, tika konstatēti zināmie objekti,” apliecina Vingris.
Tomēr arheoloģei Auziņai šķiet nereāli, ka viena persona būtu varējusi apsekot visu teritoriju.
“Tas varbūt nav pilnīgs, tajā nav lauka apzināšanas, bet pirmā informācija, ar ko jāsāk, tajā ir izpildīta,” atzīst Zirne.
Trases garumā ir jāapzina arī tie pieminekļi, ko arheologi nezina, atzīst Zemītis:
"Ceļš ies caur Vidzemi, un mēs zinām, ka viens no Latvijas vēstures pamatjautājumiem ir lībiešu ieceļošana Daugavā un Gaujas lejtecē. Tur ir uzkalniņu kapi un līdzinieku kapi. Un ir pamatotas aizdomas, ka tur ir līdzinieku kapi, kurus mēs nezinām.
Ja tas atklājas, tas maina mūsu vēsturē diezgan daudz būtisku jautājumu, tas ir ne tikai Latvijas, tas ir somu – baltu attiecību jautājums,”
Padziļinātai izpētei piešķirts Eiropas finansējums
Eiropas Komisija (EK) ir piešķīrusi 360 tūkstošus eiro padziļinātai arheoloģiskai izpētei. Finansējuma apjomu Latvija pieprasīja, balstoties uz priekšizpētē aplēsto darbu apjomu. Jau šī gada nogalē sola izsludināt iepirkuma konkursu, kurā arheologi varēs pieteikties. Nākamā gada sākumā paredzēts slēgt līgumus, lai vasarā varētu sākt arheoloģisko izpēti. Pirmie darbi plānoti trases centrālajā daļā – Rīgā un ap to, tam laiks atvēlēts līdz 2019.gada beigām. Pārējā trases daļā izpēte jāpabeidz līdz 2022.gadam.
Uz jautājumu, vai šis atvēlētais laiks būs pietiekams, Zirne atbild, ka tas ir atkarīgs, cik profesionāli būs šie arheologi: "Nav jau tā, ka būvniecība sāksies visā garumā, tā notiks pa posmiem, attiecīgi tā arī izpētes darbs jāorganizē.”
Uzdevumus arheologiem šobrīd vēl gatavo, tāpēc nav zināms, cik detalizētu darbu no viņiem prasīs pasūtītājs. Vai tā būs tikai jau zināmo pieminekļu izpēte, jeb pētnieki izstaigās trasi visā tās garumā un izpētīs arī vēl nezināmos objektus.
Priekšizpētes dokumentā lielākoties secināts – celtniecības darbi ietekmi uz kultūrvēsturisko mantojumu neatstās.
Dažos gadījumos rekomendēts ievērot likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” pantu, kas liek, darbu laikā atklājot objektus ar kultūrvēsturisku vai arheoloģisku vērtību, nekavējoties ziņot arheologiem un darbus pārtraukt. Bet dokumentā nav rekomendācijas veikt pilnīgu izpēti visā trases garumā.
“Varbūt tur ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) nav teikts par nepieciešamajām priekšizpētēm, bet tie ir mūsu nosacījumi,” atzīst Zirne.
Tomēr, vai VKPAI varētu apsolīt, ka “Rail Baltic” trase no arheoloģiskā aspekta tikšot izpētīta visā pilnībā, Zirne atbild, ka viņa nevarot garantēt, kā strādās kolēģi arheologi, bet šobrīd viņai nav pamata apšaubīt, ko teikuši “Rail Baltica" projekta vadītāji.
Tāpat SM sola apturēt darbus un veikt arheoloģisko izpēti, ja tāda nepieciešamība radīsies būvniecības laikā. “Jā, apturēs. Vienlaikus mēs ceram, ka šī priekšizpēte maksimāli samazinās šo risku,” apliecina Vingris.
Arheologi satraukušies par darbu novēlotu sākšanu
"Arī šinīs HES zonās, lai gan izrakumi ir bijuši sākti laicīgi, ir bijušas arī ļoti dramatiskas lappuses. Ir tāds Eiropas nozīmes arheoloģijas piemineklis Tjūtkalns, kuru jūs neredzat, jo ir appludināts Rīgas HES galā, kur, norokot kultūrslāni, atklājās seni apbedījumi. Un tad ir tā, ka tehnika stāv, HES celtniecība kavējas, un arheologi salā, sasalušā zemē drudžainā steigā kasīja laukā kaulus, kam ir Eiropas vērtība. Šeit var būt līdzīga situācija, ja darbi netiek sākti laikus, mēs jau nezinām, kas tur atklāsies. Atkal stāvēs celtnieki aiz muguras un projekts kavēsies, un tas būs jāizrok dažu dienu laikā,” stāsta Zemītis.
Daugmales pilskalnā pirms gaidāmās teritorijas appludināšanas, būvējot Rīgas HES, Zemītis ar kolēģiem izrakumus tajā veica sešus gadus. Tagad netālu no pilskalna tā aizsardzības zonā “Rail Baltica” trase šķērsos Daugavu.
“Oficiālā aizsardzības zona ir noteikta ar likumu, tie ir 500 metri ap arheoloģisko objektu. "Rail Baltica" trase šķērso ap 300-400 metru no hrestomātiskā Daugmales pilskalna.
“Aizsardzības zonā un starpā starp pilskalnu un senpilsētas teritoriju un posmu, kur trase šķērso, ir 20.gadsimtā pārveidotā teritorija, kur bija lopkautuve, fermas, tas vēl ir starpā, un tad tikai ir trase,” apliecina Zirne.
Tomēr arheologi atzīst,ka pilskalns nav viens unikums tukšā vietā, tas nozīmē lielu, plašu apdzīvotību apkārt - amatniecības aktivitātes un kapulaukus.
"Nav iespējams, pirms izrakumi veikti, noteikt, kur šī aizsardzības zona sākas un beidzas.
Tas ir O.K., ka šeit ies dzelzceļš, un arheologi pilnīgi noteikti nav pret dzelzceļu, bet mēs esam par to, ka šī izpēte ir jāplāno laicīgi.
Ja tā nebūs, pirmkārt, var ciest kultūras mantojums, otrkārt, var tikt aizkavēti būvniecības darbi, kas ir liekas izmaksas,” atzīst Auziņa.
