Pēc tam, kad nomas līguma izpildē konstatēti pārkāpumi, cietoksnis no SIA "Aumeisteru muiža" atkal nonācis valsts rokās. "Aģentūra ciešā sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija uzraudzīja nomas līguma izpildi, diemžēl bija pārkāpumi," stāsta VAS „Privatizācijas aģentūra” pārstāve Ginta Eglīte.
Eglīte arī norāda, ka aicinājumam ņemt cietoksni savā gādībā neviens nav atsaucies. "Mēs vērsāmies gan pie Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, gan pie Kultūras ministrijas, gan arī Rīgas domē jautājām, kurš būtu ar mieru pieminekli attīstīt. Neviens nav piekritis līdz šim."
To, ka cietoksnim būtu jāpaliek publiskā īpašumā, uzsver arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāve Mārīte Putniņa, minot, ka atbildību par to vajadzētu uzņemties valstij vai vismaz pašvaldībai.
Savukārt "Bolderājas grupas" vadītāja Sandra Jakušonoka uzskata, ka „labākais modelis būtu jauns apsaimniekošanas veids, kur daļa teikšanas būtu nevalstiskajām organizācijām, kas jau šobrīd daudz dara, gan valsts institūcijām”.
Jau tagad Daugavgrīvas cietoksnis ir populārs tūristu vidū. "Cilvēki nāk ļoti daudz, vairāk nekā uz Brīvības ielas, 300-400 cilvēku," stāsta "Bolderājas grupas" vadītāja Sandra Jakušonoka. Tāpat viņa bilst, ka objektu apmeklē ne vien vietējie, bet, piemēram, ķīnieši, japāņi un vācieši.
Latvijas Kara muzeja pārstāvis Dainis Poziņš uzskata, ka cietoksnis ir labi piemērots vēstures un tūrisma objekta attīstībai. "To var reklamēt visās Baltijas valstīs, jo tas ir saistīts ar Zviedrijas, Vācijas, Polijas vēsturi. Cietoksnis ir svarīgs Latvijas neatkarībai," viņš saka.
Pēc Poziņa sacītā, Daugavgrīvas cietoksnī notikuši visi svarīgākie militārie notikumi Latvijā 17.-20.gadsimtā.
