UNESCO programmā “Pasaules atmiņa” ir starptautiskais, reģionālie un nacionālie reģistri. Latvijas reģistrā šobrīd iekļauti pieci objekti - Eduarda Krauca fotonegatīvu kolekcija, kā tika būvēta Ķeguma hidroelektrostacija, Raiņa un Aspazijas sarakste, Centrālās padomes Memorands, tradicionālo prasmju dokumentēšana Pieminekļu valdes fotonegatīvos un Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss, kas jau ir ceļā uz starptautisko reģistru. Tajā iekļauts arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgi dokumentētais “Baltijas ceļš”.
“UNESCOir pasaules mantojums, kur mēs runājam par tādām lielām lietām, objektiem vai kultūras dabas mantojuma vietām. Tad ir nemateriālais kultūras mantojums - tās ir tradīcijas, dziesmas. Ir vēl viens mantojuma veids, ko mēs bieži vien aizmirstam. Tas ir dokumentārais mantojums, tā ir mūsu atmiņa, kas tiek glabāta dažādā fiksētā veidā uz dažādiem informācijas nesējiem,” saka UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas komunikācijas un informācijas sektora vadītāja Evija Maļkeviča.
Starptautiskajā reģistrā kopumā iekļauti 348 objekti no 107 valstīm, no Latvijas tajā vēl ir arī “Dainu skapis”, kas glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Šobrīd tā turpina pārskatīt izvērtēt, kādas vēl vēstures liecības iekļaujamas UNESCO dokumentārajā mantojumā, aicinot arī citas bibliotēkas un muzejus izpētīt savus krājumus.
“Mēs noteikti arī piedalīsimies šīs programmas darbībā. Bet konkrēti mēs vēl arvien iekšēji cenšamies izšķirties [par to, kā piedalīties], jo galu galā tas ir tikai viens objekts, ko mēs kā Nacionālā bibliotēka varam iesniegt. Līdz ar to, tas, protams, vēl ir jāizsver, bet mēs noteikti arī sadarbosimies ar citām institūcijām,” norāda Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta “Latvijas kultūras kanons” vadītāja Dagnija Baltiņa.
UNESCO dokumentārajam mantojumam nomināciju grasās pieteikt arī Latvijas Nacionālais arhīvs, kam ir viens no vērtīgākajiem arhīvu krājumiem Eiropā.
Tā kā dažādus vēsturiskus dokumentus glabā arī iedzīvotāji, arī viņi aicināti tos pārskatīt un, iespējams, atrodas kaut kas unikāls.
“Mēs varam iesaistīties citu organizāciju izvirzītajās nominācijās ar saviem krājumiem, ko mēs ļoti labprāt darītu. Bet, jā, mēs esam izvēlējušies savu nomināciju - šobrīd tuvojas simtgade, un mēs domājam tieši par šiem dibināšanas dokumentiem,” norāda Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.
Lai dokumentārais mantojums par kādu vēsturisku notikumu tiktu atzīts kā pasaules mēroga nozīmīgs fakts, vispirms tam jāiekļūst programmas “Pasaules atmiņa” nacionālajā reģistrā. Pieteikumus UNESCO Latvijas Nacionālā komisija gaida līdz aprīļa beigām.
