Ikdienā lietotos augļos un dārzeņos paliek daudz ķimikāliju
"Domājot par cilvēku veselību, manas galvenās bažas ir tieši par pesticīdu atliekvielām, kas ir šajos augļos un ogās," stāsta Jānis Brizga, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs.
"Lielākoties šīs lauksaimniecības ķimikālijas izmanto audzēšanas procesā, lai izvairītos no dažādām slimībām un apkarotu dažādus kaitēkļus," viņš atklāj.
"Daudzās no tādām nabadzīgākām valstīm tiek izmantoti dažādi pesticīdi, dažādas ķīmiskās vielas, kas varbūt Rietumeiropā, Ziemeļamerikā - turīgākās valstīs - ir aizliegti, bet tie patērētāji jau galu galā esam mēs, unšīm vielām var būt vai nu dažādas potenciālas kancoregēnas iedarbības, toksiskas iedarbības vai iedarbība uz endokrīno sistēmu," viņš norāda.
Latvijā tiekot pārbaudīts, vai augļiem un dārzeņiem netiek pārsniegts pieļaujamais lauksaimniecības ķimikāliju atliekvielu daudzums, taču šie pētījumi notiekot reti un aptver dažus produktus. Taču Rietumeiropā un Ziemeļamerikā pārbaudes ļauj secināt, kuri augļi un ogas ir piesārņotākās.
"Diezgan viennozīmīgi parādās, ka zemenes, vīnogas ir tās ogas, kur šo lauksaimniecības ķimikāliju atliekvielu ir visvairāk, tad arī tādas lietas kā āboli, kartupeļi un spināti, nektarīni, tādi produkti, kurus mēs ikdienā lietojam," skaidro Jānis Brizga.
Latvijā iecienītākie dārzeņi - tomāti un kartupeļi, augļi - āboli, mandarīni, apelsīni
No visiem dārzeņiem latviešiem visiecienītākie, protams, ir kartupeļi. Gadā viens cilvēks apēd aptuveni 65 kilogramus, kam seko tomāti, bet no augļiem visvairāk mēs ēdam ābolus - aptuveni 13 kilogramus, kam seko mandarīni un apelsīni.
Veikalos ir nopērkami pat speciāli augļu un dārzeņu mazgāšanas līdzekļi, bet vai no tiem ir kāda jēga, "Vides fakti" jautāja uztura speciālistei Evai Katajai.
"Tos var izmantot, bet ir jāatceras tas, ka pilnīgi visu mēs nevaram nomazgāt, jo tie augu aizsardzības līdzekļi ir arī pašā produktā iekšā. Mēs varam kaut kādu daļu nomazgāt, to, kas tur ir palicis uz tā produkta virsū, bet visu nomazgāt mēs nevaram. Tad vienīgais ko var darīt ir mizot," atklāj Eva Kataja.
"Visi tie augļi un dārzeņi, kuri nav nomizojami, saturēs vairāk šo te pesticīdu atliekvielu-zemenes, vīnogas, nektarīni, persiki, plūmes," viņa stāsta.
Skaidrs, ka vīnogas diezin vai nomizot, bet, mizojot, piemēram, mandarīnu ir jāatceras nomazgāt arī pašu augli. Pētījumi par to cik ilgi augļi un dārzeņi būtu jāmazgā, jātur zem tekoša ūdens, vai jāmērcē, lai nomazgātu visas pesticīdu atliekvielas, nav veikti.
"Tāpēc tos būtu jo īpaši vēlams izvēlēties bioloģiski audzētus, vai arī tad nelietot tā, ka katru dienu es apēdu, piemēram, puskilogramu vīnogu un domāju, ka es daru sev ļoti daudz laba," nosaka uztura speciāliste.
No dārzeņiem Latvijā visvairāk ieved zirņus, pupas, lēcas
Latvijā ievesto dārzeņu saraksta augšgalā ir zirņi, pupas, pupiņas, lēcas - gan svaigā, gan kaltētā veidā, atklāj Centrālās statistikas pārvaldes pārstāve Sandra Ceriņa.
Pagājušajā gadā tie bija 47 tūkstoši tonnu. Saraksta otrajā vietā pie ievestajiem dārzeņiem ir tomāti - tās ir aptuveni 16 tūkstoš tonnas gadā un trešajā vietā ir kartupeļi - 15 tūkstoši tonnu.
Arī eksporta ziņā līdera godā ir zirņi, pupas un pupiņas - 144 tūkstoši tonnu, kam seko tomāti ar 3 tūkstošiem tonnu, kā arī burkāni, kāļi un bietes.
Visvairāk ieved citrusaugļus, eksportē banānus
Ievesto augļu topa augšgalā ir citrusaugļi - virs 30 tūkstošiem tonnu gadā un banāni 29 tūkstoši tonnu un tad seko arbūzi, melones un vīnogas.
Taču no visiem augļiem kas tiek eksportēti no Latvijas uz citām valstīm vislielāko daļu sastāda banāni, citrusaugļi, bumbieri un āboli.
Interesants fakts, ka galvenokārt banāni tiek ievesti no Lietuvas.
"Šis ir tā saucamais re-eksports, proti, no ārzemēm ievestas preces tiek izvestas uz kādu citu valsti," skaidro Ceriņa.
"Tātad secinājums ir, ka banāna ceļš līdz patērētājam šķērso daudzu valstu robežas un daudzas valstis ir šajā banānu tirdzniecības ķēdē iesaistītas," atklāj statistikas pārvaldes pārstāve.
Skaidrs ir tas, ka visi veikalos pirktie augļi un dārzeņi ir rūpīgi jānomazgā un tie, kurus iespējams mizot, arī jānomizo. Jāatceras arī tas, ka pesticīdus nomazgāt gan nevaram, tāpēc visdrošāk ir ēst pašu audzētos dārza labumus. Līdz zemeņu sezonai gan vēl nedaudz jāpagaida.
"Bieži vien lai nodrošinātu šādu transportēšanu, kas ir lielos attālumos un kas ir daudzas stundas, augļus arī apstrādā ar dažādiem vaskiem,
lai nodrošinātu, ka viņi nebojājas tik ātri, viņus novāc vēl negatavus, kamēr vēl visi cukuri nav izstrādājušies, un tas arī samazina kaut kādas garšas īpatnības," saka Jānis Brizga.
