Latvijas Nacionālā vēstures muzeja etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Stinkule portālam lsm.lv stāsta, ka muzeja materiālos atrodamas liecības par dzīvi lauku sētā 19.gadsimta vidū un otrajā pusē. Šajos senajos materiālos par savu bērnību stāstījuši cilvēki, kuri intervēšanas laikā bija vecumā no 50 – 90 gadiem.
Viņi atcerējās bērnības laiku un prasmes, kuras bija nepieciešamas, lai dzīvotu savā saimē, savā kopienā. Kopienā katram jādod pienesums, un bērna padarītais arī ir liels pienesums.
Muzeja eksperte stāsta, ka jāņem vērā - tad bērniem nebija tiesību, viņi nevarēja izvēlēties, uzstādīt savas prasības vai protestēt. Katram kopienā bija savs darbs, arī bērniem, to noteica gadalaiks, bērna vecums, vajadzības un pieaugušo norādes. Jāņem vērā, ka līdz 20.gadsimta sākumam bija naturālā saimniecība, kad tikai no pašu darba bija atkarīgs, vai varēs paēst un apģērbties.
Bērni nelielus darbus darīja jau no mazotnes – pa pagalei malku sanest var arī pavisam mazs bērns.
Lopu ganīšana parasti bija galvenais bērnu darbs. Mazāki bērni ganīja cūkas un aitas, sasnieguši 9 – 10 gadu vecumu, kļuva par govju ganiem. Tas jau bija ļoti atbildīgs darbs.
Ganam arī bija savi uzdevumi – prievīšu aušana, svilpju taisīšana, ganos arī adīja.
Bērnu uzdevums saimniecībā bija ravēt dārzu, sanest žagarus kurināšanai, saplūkt lopiem lapas, sanest zirgiem ūdeni, mazgāt traukus.
10 gadus vecs bērns prata adīt zeķes, pīt grozus, taisīt svilpavniekus.
Sanita Stinkule saka, ka bērni piedalījās ogu lasīšanā, to parasti darīja visa saime, kad kopā gāja uz mežu lasīt ogas, arī bērnus ņēma līdzi.
Bērni mācījās, vērojot vecāku un vecvecāku darbu, nevienam nebija laika būt tikai par skolotāju. Bērni vēroja, darīja, kā prata, un pieaugušie viņus mācīja, kā darīt labāk.
Kā lauku bērnu darbi mainījās gadsimtu vēlāk? Savās atmiņās par bērnībā darītiem darbiem dalās Aina Kārkla (1933). Nu jau daudzus gadus Ainas kundze dzīvo Rīgā, bet bērnība tika pavadīta laukos, viņas vecākiem piederēja saimniecība Kurzemē. Ģimenē bija trīs bērni, saimē kopā dzīvoja tēvs, māte un vecāmāte.
Jau no mazotnes bērniem bija savi darbi – jāizslauka istaba, sestdienās, kad notika lielā mājas tīrīšana, bērni ar pelnu sārmu berza nekrāsotās dēļu grīdas, bērnu uzdevums bija arī krēslu noberšana katru sestdienu. Trauku mazgāšana arī esot bijis bērnu uzdevums.
Aina saka, ka 10 gadu vecumā adīt vēl nav pratusi, bet gadu vēlāk iemācījusies tamborēt. Bet ļoti agri bija jātin vilnas dzija vai lina diegi no tītavām kamolos. Ainas mamma bērnībā ātri iemācījusies ar vērpjamo ratiņu strādāt, knapi ar kāju ratiņa mītavu varējusi aizsniegt, kad jau vērpusi pakulas maisu aušanai. Pakulu maisi saimniecībā bija vajadzīgi, bet pieaugušajiem nebija šim darbam laika, tāpēc pie ratiņa sēdināja bērnus. Viņa vienmēr uzskatījusi, ka bez pakulu vērpšanas prakses par smalkas vilnas dzijas vērpēju nevar kļūt.
Kad rudens lauku darbi bija pabeigti, lielajā istabā uzlika stelles, Ainas mamma un vecāmāte auda, bet bērniem bija jāpalīdz audekla uzvilkšanā un kamolu satīšanā.
Deviņu gadu vecumā bija jāsāk ganīt lopus - govis, jaunlopus un aitas.
Kamēr bērni bija mazāki, saimniecībā strādāja ganu meitene no kaimiņu ciema. Lopus uz meža ganībām izdzina agri no rīta, kad pusdienlaikā lopus sadzina kūtī, Ainas uzdevums bija izslaukt vienu govi, tad iet uz lauku, saplūkt biešu lapas. Lapas bija smagas, kaudze liela, lapas nolika lauka malā, un kāds no pieaugušajiem tās aiznesa uz kūti lopiem.
Tad bija jādodas ganos pēcpusdienas cēlienā, pēc govju sadzīšanas kūtī atkal bija jāizslauc viena govs.
Mājās malkas nešana un ēdiena gatavošana bijusi vecāsmātes ziņā, ja bija nepieciešams, tad bērni palīdzējuši.
Šāds dienas ritms bija vasarā, kad nebija jādodas uz skolu. Skolas gaitas sākās septiņu gadu vecumā, un mācības notika arī sestdienās. Bērni dzīvoja skolas internātā un mājās bija tikai svētdienās.
Un jāatceras - šeit uzskaitītos darbus bērni darīja savā ģimenē, bet bija iespējams, ka bērni 9 – 10 gadu vecumā kļuva par ganiem pie cita saimnieka, tā nopelnot sev skolas drēbes un pārtiku ģimenei.
Laiki mainās, šodien lauku bērnu dzīves ritms ir pavisam cits, bet noteikti daudzi lauku bērni 10 gadu vecumā prot gan istabu izmazgāt, gan arī govi izslaukt.
