Sieviete un bērns – kodols, vīrietis – atbalsts un palīgs
Viena no sfērām, kur vīrieši neviļus paliek otrajā plānā, ir ģimene. Sociālantropologu Klāva Sedlenieka un Kristīnes Rolles pētījumā „Palīdzēt un atbalstīt: Latvijas tēvi ģimenes dzīvē” norādīts, ka „saskaņā ar patlaban Latvijā izplatītajiem uzskatiem par lietu normālo (un tāpēc pareizo) stāvokli, sabalansēts abu dzimumu ieguldījums bērnu un mājsaimniecības aprūpē pašos pamatos ir maz iespējams, jo vīrieša/tēva loma ģimenē ir sekundāra. Neatkarīgi no vīrieša/tēva ieguldījuma, tas tiek galvenokārt aplūkots kā nosacīta “atbalsta funkcija”,t.i., palīdzība sievietei/mātei un bērniem”.
Ģimenēs pēc noklusējuma pieņemts, ka tās kodolu veido sievietes un bērni.
Lai arī gan vīrieši, gan sievietes apgalvo, ka būtu labi, ja vīrieši vairāk iesaistītos ģimenes dzīvē, realitātē lietas norit citādāk. Pētījumā aptaujātie apgalvoja, ka tas ir tāpēc, ka vīrietim ir lielāks darba apjoms, intensitāte vai amats, kas ierobežo iesaisti. No otras puses, daļa sieviešu atzina, ka pašas ir uzņēmušās mājas soli un bērnu audzināšanu, īpaši mazuļa dzīves pirmajā gadā, vīrietim atstājot palīga un atbalsta funkciju.
"Dažādu iemeslu dēļ sievietes/mātes ne vienmēr līdz galam uzticas vīriešu/tēvu spējām audzināt bērnus, vienlaikus arī paši vīrieši nereti nav pārliecināti par savu kompetenci. Šādi uzskati vēl vairāk nostiprina viedokli, ka vīrieša uzdevums ir palīdzēt sievietei, atbalstīt viņu,” norādīts pētījumā.
Pat tad, ja tiek atzīts, ka vīrietis varētu uzņemties rūpes par atvasi, pētījuma dalībnieki uzreiz norādīja uz trūkumiem, kas būtu, ja tiešām vīrietis rūpētos par bērniem.
Tradīcija, ka mātes ar bērniem pavada ievērojami vairāk laika, pēcāk izpaužas tēvu nespējā kvalitatīvi pavadīt laiku ar savu bērnu divatā, secināts pētījumā.
Plāno pētīt šķirto ģimeņu tēvu tiesības
Nodibinājums “Tēvi” novēroja, ka šķiršanās gadījumos bāriņtiesas mēdz būt labvēlīgākas sievietēm.
Nodibinājuma vadītāja Elīna Kļaviņa stāsta, ka šādi tiesas rīkojas, jo mātēm ir izteikta vēlme paturēt bērnu tikai sev, kā arī tāpēc, ka valda uzskats par „kaut kādu mistisku mātes instinktu”.
Likumdošana ir sakārtota, bet tiesas mēdz nostāties sieviešu pusē, jo „tas ir stereotipu jautājums”, uzskata Kļaviņa.
Patlaban nodibinājums „Tēvi” ir pasūtījis pētījumu, kurā analizē tēvu attiecības ar bērniem un piekļuvi tiem šķirtajās ģimenēs.
Arī alimentu maksātāju sarakstos ir vīrieši, kas uzskata, ka tiesa pret tiem bijusi netaisna, jo viņi esot gatavi uzņemties atbildību par savu bērnu. Taču tiesa viņiem ir atņēmusi šādas tiesības.
Kļaviņa novērojusi, ka dažos gadījumos sievietes mēdz „shēmot”, piemēram, vācot kompromitējošus materiālus par vīriešiem, lai viņiem nebūtu pieejas bērna audzināšanā, bet mēdz būt gadījumi, kad māte, kas nav strādājusi, zaudē audzināšanas tiesības, jo viņu turīgajiem bijušajam vīram, ir līdzekļi bērna uzturēšanai. Tāpēc ne vienmēr zaudētāji ir vīrieši.
Bet Latvijas likumdošana gan ir vērtējama kā ļoti demokrātiska, abiem dzimumiem ir paredzēts bērna kopšanas pabalsts, ir arī citas iespējas, bet, piemēram, spontānā aborta gadījumā, mātēm pienākas sociālais atbalsts, bet vīriešiem nē, lai gan arī tēvi var būt tikpat emocionāli satriekti, uzsver Kļaviņa.
Apgādātājs nav priviliģēts
Sedlenieka un Rolles pētījumā noliegts tas, ka tāpēc, ka vīrieši ir galvenie naudas pelnītāji un ģimenes apgādātāji, sievietes ģimenē no viņiem ir atkarīgas.
”(..) paradoksālā veidā šī pētījuma kontekstā veiktajās intervijās arī naudas pelnīšana tiek aprakstīta kā “palīdzība”. Vīrieši gan var “uzturēt” ģimeni, bet tas drīzāk skan kā “ģimenes apgāde ar finanšu līdzekļiem”, t.i., arī šajā izkārtojumā vīrieša ieguldījums ir atbalsts un tāpēc tas nenostāda “apgādātāju” privileģētā stāv,” pausts pētījumā.
Bet sievietes atzīst, ka atbalsta vīrieša iesaistīšanos mājas darbos, kurus tradicionāli uzskata par „sieviešu darbiem”. Bet viņas nelabprāt un arī paši vīrieši neļauj viņām darīt „vīriešu darbus”, kas sievietēm fiziski būtu pa spēkam.
Stereotipu un gaidu varā abi dzimumi
Tomēr "sabiedrība to par īstu problēmu neuzskata”, jo gan vīrieši, gan sievietes esošo kārtību ir pieņēmuši par dabisku.
Sedlenieks gan domā, ka šī ir problēma. Vīrieši savus bērnus mīl ne mazāk kā sievietes, taču nereti bērnu audzināšanā sievietes neuzticas vīriešiem, "maigi pastumj vīriešus malā" un pārņem grožus.
Sociālantropologs gan uzsver, ka gan vīrieši, gan sievietes ir ievīstīti konkrētos rāmjos. Tāpēc šī problēma jāskata kontekstā arī ar sieviešu stāvokli sabiedrībā - tāpat kā no vīriešiem tiek gaidīts, ka viņi būs apgādātāji un nodrošinātāji un tādā veidā piedalīsies ģimenes lietās, arī pret sievietēm ir gaidas sabiedrībā jeb kultūrā pastāvošo tradīciju ietvaros. Tas ietekmē gan viņu profesionālo dzīvi, gan lomu ģimenē, gan veselību un dzīves ilgumu.
Zaudēti seši tūkstoši gadu
Laba vai ļoti laba - tā savu veselību vērtē puse Latvijas vīriešu, kamēr sievietes vērtējumā par savu veselību ir pieticīgākas (42%). Līdzīgi arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs - vīriešu vērtējums savai veselībai ir augstāks, liecina Labklājības ministrijas informatīvais ziņojums par Pekinas rīcības platformas īstenošanu Latvijā.
Taču šis pirmajā acu skatienā pašpārliecinātais vērtējums slēpj virkni risku un rezultāts ir acīmredzams: paredzamā mūža ilguma starpība starp abiem dzimumiem Latvijā ir aptuveni desmit gadi. Šoreiz tas nav par labu vīriešiem.
Lai gan piecos gados kopš 2010.gada šis rādītājs straujāk pieaudzis vīriešiem, tomēr tas aizvien nesasniedz 70 gadu slieksmi (69,7 gadi vīriešiem, 79,3 - sievietēm).
Latvijā dati par to, cik lielai daļai iedzīvotāju nebija problēmas apmeklēt ārstu, kad tas bija nepieciešams, neparāda būtisku atšķirību starp dzimumiem - abiem ir sliktāki rādītāji nekā vidēji ES.
Biežākais iemesls atteikties no vizītēm pie ārsta abiem dzimumiem ir izmaksas - uz to norāda puse aptaujāto vīriešu un divas trešdaļa sieviešu.
Tomēr interesanti, ka kavēšanos ar pārbaudēm vai ārstēšanos Latvijas vīrieši ļoti bieži skaidro ar to, ka gribēja nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūst labāk.
Tā pauda vairāk nekā piektdaļa aptaujāto vīriešu. Gandrīz divreiz retāk viņi min tādus iemeslus kā garās rindas un nespēju izbrīvēt laiku darba vai bērnu aprūpes dēļ.
Neraugoties uz to, pretēji sievietēm vīriešu mirstības rādītājs Latvijā pakāpeniski samazinās.
Visbiežāk vīriešu nāves iemesls asinsrites sistēmas slimības, audzēji un ārējie cēloņi, tostarp vardarbība.
Šo trīs iemeslu dēļ 2014.gadā Latvijas vīriešiem kopumā zaudēja 6,3 tūkstošus dzīves gadu, kamēr sievietes - 2,1 tūkstoti.
Raugoties uz vīriešu dzīves ilgumu, satraucoši šķiet Pasaules Veselības organizācijas dati. Kopumā pasaulē pašnāvību dēļ mirst 1,8 reizes vairāk vīriešu nekā sieviešu. Turklāt valstīs ar augstāku ienākumu līmeni šī starpība ir vēl lielāka. Taču Latvijā 2012.gadā šī starpība bijusi vēl lielāka - septiņas reizes.
Lūkojoties uz šo bēdīgo statistiku, grūti nepiekrist centra "Marta" vadītājas Ilutas Lāces paustajam, ka līdztiesība nav tikai sievietes, bet gan visas sabiedrības jautājums.
Kāds ieguvums no līdztiesības ir sievietei un vīrietim? "Ieguvums, ka tu vari būt pats, patiess, vari būt tēvs, vari rūpēties par savu veselību un arī tas ir ok. Tas varētu paildzināt dzīves ilgumu."
