Anomāls karstums vasarā noved arī pie patogēnu mikroorganismu izplatības Baltijas un Ziemeļu jūrā. Viens no šādu baktēriju paveidiem, kas pēdējos gados izplatās abās jūrās, ir vibrioni. Tās, nonākot cilvēka organismā, spēj izraisīt iekaisumus un akūtas zarnu infekcijas slimības, raksta Phys.org., atsaucoties uz Vācijas zinātnieku pētījumiem.
Vasaras sezonā, kad gaisa temperatūra ir vidēji augsta, vibrioni arī izplatās, bet ne tik būtiski. Taču, ja ūdens temperatūra paaugstinās virs +22 grādiem, tad šo baktēriju izplatība strauji pieaug. Piekrastes rajonos, īpaši Baltijā, jau fiksēts ne viens vien saslimšanas gadījums, tostarp ar letālu iznākumu, kas ir saistīts ar baktēriju Vibrio vulnificus.
Kā papildu drauds tiek uzskatīts jaunais veids, kā mikroorganismi var izplatīties. Izpētot Baltijas un Ziemeļu jūrā ņemtos paraugus, Vācijas zinātnieki noteikuši, ka vibrionu attīstībai palīdz ne tikai siltais laiks. Pirmoreiz zinātnieki nodemonstrējuši, ka šīs grupas baktērijas spēj dzīvot uz plastmasas, kas arvien lielākos apjomos nokļūst jūrā cilvēku bezatbildīgās rīcības dēļ.
Plastmasas mikrodaļiņas viegli pārvietojas ūdenī, un vibrioni, pēc vadošā pētnieka Gunnara Gerdtsa sacītā, kļūst par "bezbiļetniekiem", izplatoties ārpus sev ierastās ekosistēmas. Labās ziņas, kā atzīmē „Phys.org”, ir tās, ka starp „bezbiļetniekiem” patogēnie mikroorganismi pagaidām nav uzieti. Taču nākotnē šādu notikumu attīstību izslēgt nevar.
"Par satraukuma iemeslu kļūtu regulāra ar vibrioniem apdzīvoto plastmasas gabaliņu parādīšanās,” teica zinātnieks.
