Rīta Panorāma

Intervija ar Kārli Šadurski

Rīta Panorāma

Intervija ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

Intervija ar Andreju Vasiļjevu

«Tildes» pētījums: Attieksme pret valodu uzlabojas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Nereti izskanējis, ka tik mazai nācijai kā latvieši, lai pašsaglabātos, pirmkārt, jādomā par savas valodas kopšanu. Bet kā mūsu valodu maina cilvēku paradumi sociālajos tīklos un vai tur piekoptais izteiksmes veids var apdraudēt latviešu valodu? To pētījis valodu tehnoloģiju uzņēmums „Tilde”.

„Tildes”  vadītājs Andrejs Vasiļjevs LTV „Rīta Panorāmā” pastāstīja, ka sociālā tīkla „Twitter” analīze ļāvusi secināt – valoda attīstās, tā ir kā dzīvs organisms, nevis statiska, vārdnīcās iekalta lieta.

„Sociālie tīkli kalpo kā tāds mūsdienu tirgus placis, kur mēs dzirdam, kā cilvēki runā un par ko viņi runā. Mēs savā pētījumā apkopojām īsziņas, kas parādījušās „Tildes” tviterkontos pēdējā gada laikā.  Nereti redzam, ka saziņā tiek izlaisti daudzi burti, tiek lietoti saīsinājumi, tomēr cilvēki domā, ko un kā viņi raksta, cenšas sekot pareizrakstības normām. Manuprāt, attieksme pret valodu uzlabojas,” sacīja Andrejs Vasiļjevs.

Demonstrējot pēdējās diennakts „vārdu upes” plūsmu, Vasiļjevs minēja  biežāk sastopamos vārdus, kas arī norāda uz aktuālākajiem tematiem: Latvija, Krievija, Belēvičs, veselība, migrācija, eiro… Vārdi tiek rakstīti pareizi, lietojot garumzīmes, mīkstinājuma zīmes.

Vasiļvejs norādīja, ka saziņā nav tikai negatīvisms, drūma attieksme, bet netrūkst arī pozitīvisma – šodien, darīt, var… Iznāk pat salikt skaistu moto „Latvija šodien var”.

Taču anonīmie komentētāji biezi sociālajos tīklos it kā „nolaiž tvaiku”, un tad arī tekstā parādās vairāk negatīvā un pareizrakstības paviršību.

Protams, tehnoloģijas iespaido valodas, to rāda arī vēsture, atzina Vasiļjevs – valodas, kurās ieviesās drukātā rakstība, izdzīvoja un attīstījās, bet daudzas citas izzuda.

„Mūsdienās ir jauns tehnoloģiskais izaicinājums – planšetes, viedtālruņi, datori, bet ir svarīgi, lai tajos latviešu valodu varētu pilnvērtīgi lietot,” uzskata Vasiļjevs. „Valoda ir kā dzīvs organisms, kā bagāta ekosistēma, un tur daži vārdi iedzīvojas apritē, citi nē, un tas ir normāls process. Pieļaujami arī svešvārdi, taču, ja to masa kļūst pārāk liela, tas nomāc pamatvalodu un  tāpēc ir atbalstāmi centieni rast labus latviskojumus.”

Vasiļjevs arī piekrita viedoklim, ka rokraksts degradējas, cilvēki arvien mazāk raksta ar roku, raksta nesaistītiem vai tikai lielajiem burtiem. Viņaprāt, skolās tomēr vajadzētu mācīt glītrakstīšanu, kas attīsta domāšanu un uztveri.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti