2011. gadā valdība pieņēma krīžu komunikācijas pasākumu plānu diviem gadiem. Tajā bija paredzēts izveidot speciālu portālu 112.lv, kurā būtu redzama jaunākā informācija dažādu krīžu laikā. Portālam tomēr nauda neatradās, un tagad viens no galvenajiem informācijas kanāliem valsts iestādēm ir sociālie mediji, it īpaši tviteris - „Twitter”.
„Jau sākot ar Rīgas pils ugunsgrēku, mēs sapratām, ka nevar strādāt tikai uz tradicionālajiem medijiem, ka vienlīdz daudz uzmanības ir jāvelta arī sociālajiem medijiem. Un tas arī bija tas, ko mēs darījām Zolitūdē, kad paralēli tam, ka mēs komunicējām ar tradicionālajiem medijiem, stāstījām, kas tiek darīts, to pašu informāciju mēs ļoti aktīvi ievietojām sociālajos medijos. Tur arī ļoti aktīvi atbildējām uz cilvēku jautājumiem,” par sociālo mediju nozīmi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbā - stāsta VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Viktorija Gribuste.
Pēc Zolitūdes traģēdijas VUGD kontam sekotāju skaits dubultojās un sasniedza 10 tūkstošus.
Kā īpašu priekšrocību sociālajiem medijiem Gribuste min ātrumu:
„Ja, piemēram, paskatāmies Rīgas pils gadījumu, tad gandrīz sešas minūtes pēc tam, kad mēs saņēmām izsaukumu uz šo ugunsgrēku, parādījās pirmā ziņa tviterī, un tikai vēl pēc kādām pāris minūtēm, izlasot šo ziņu, mums piezvanīja pirmais žurnālists.”
Tam piekrīt arī Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis. Viņš norāda, ka
policija sociālos medijus izmanto ne tikai iedzīvotāju informēšanai, bet arī, piemēram, cietušo meklēšanai. Pēc Sadovska domām, sociālajos medijos sasniegtās auditorijas lielums neatpaliek no radio vai televīzijas.
„Pēdējā laikā varētu teikt, ka sociālie mediji ir tikpat vērā ņemams medijs, kā tradicionālie mediji. Protams, auditorijas reizēm atšķiras, kurus var sasniegt caur sociālajiem medijiem un tradicionālajiem medijiem, taču informācijas aprites ziņā, es pieļauju, ka cilvēku skaits, kurus sasniedz šī te ziņa, ir diezgan līdzīgs,” spriež Sadovskis.
Sociālos medijus iedzīvotāju brīdināšanai un informēšanai aktīvi izmanto arī „Latvijas Valsts ceļi”. Turklāt viņi ir gājuši soli tālāk. Kopš oktobra sākuma „Latvijas Valsts ceļi” sadarbojas ar mobilo telefonu aplikāciju „Waze”, kurā autovadītāji var atzīmēt dažādus sastrēgumus un citus satiksmes ierobežojumus. Latvijā tagad šīs atzīmes veic arī pats ceļu uzturētājs.
„Sadarbība ar „Waze” ir mūsu iniciatīva. Maijā es uzsāku sarunas ar „Google”, kurš ir „Waze” īpašnieks, un piecu mēnešu laikā mēs nonācām līdz sadarbības līgumam. Un tā sadarbība izpaužas šādi, ka mums ir piekļuve „Waze” datnei un „Waze” ir piekļuve mūsu datnei, un mums ir iespēja „Waze” datnē publicēt informāciju par satiksmes ierobežojumiem,” stāsta „Latvijas Valsts ceļu” Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova
Kā informēja Kononova, ziemā ir plānots „Waze” aplikācijā norādīt arī braukšanas apstākļus uz galvenajiem autoceļiem.
