Jau pirms vairākām nedēļām iniciatīva par interneta vēlēšanu ieviešanu Latvijā portālā "manabalss.lv" savāca 10 000 parakstu. Kā uzskata iniciatīvas pārstāvis Jāzeps Bikše, vēlēšanas internetā ļautu cilvēkiem aktīvāk piedalīties vēlēšanās no ārzemēm, kā arī ietaupītu naudu. Tomēr, nonākot uz Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas galda, deputāti to ātri noraidīja. Viņus pārliecināja Latvijas Atklāto tehnoloģiju asociācijas biedra profesora Māra Alberta argumenti par interneta vēlēšanu drošības trūkumiem.
Pastāvošā interneta infrastruktūra un tīmekļa organizācija nenodrošina Satversmē prasīto aizklātuma principu. Vienīgais risinājums, kas man pasaulē ir zināms, tas ir Igaunijā. Tā ir viņu avantūra, uz ko viņi ir parakstījušies, pārkāpjot savu likumdošanu un nemainot savu konstitūciju,” saka Alberts.
Kā stāsta Alberts, pagājušajā gadā pēc starptautiskas ekspertu grupas pētījuma secināts, ka Igaunijas interneta vēlēšanu rezultātus iespējams viltot praktiski katrā vēlēšanu posmā. Tieši rezultātu viltošanas iespēju profesors uzskata par nozīmīgāko problēmu interneta vēlēšanu ieviešanā. „Ir viens tikai viens iemesls, un tas ir nepierādāma vēlēšanu rezultātu viltošana,” uzsver eksperts.
Igaunijas amatpersonas noliedz problēmas interneta vēlēšanu sistēmā. Pagaidām tiesā nevienam nav izdevies pierādīt, ka tās būtu nedrošas, lai gan ir bijuši mēģinājumi. Lielākā daļa igauņu gan joprojām izvēlas balsot ar vēlēšanu biļeteniem. Pēdējās Igaunijas parlamenta vēlēšanās internetā nobalsoja katrs ceturtais vēlētājs.
Kā uzskata Saeimas deputāts Jānis Vucāns (ZZS), Latvijā cilvēki atbalsta vēlēšanas internetā tādēļ, ka viņi nezina Igaunijas piemēra riskus.
Tas Igaunijas piemērs kā līdzekļu ekonomijas piemērs, kā inovatīvas sabiedrības veidošanas piemērs - viņš tādā veidā ir ļoti daudz popularizēts, un par šiem riskiem sabiedrībai saprotamā valodā runāts ir pārāk maz. Droši vien ir kaut kādas jomas, kur mēs varam paļauties uz modernajām tehnoloģijām un racionalizēt savu darbu, bet jautājums ir, kur ir tā stingrā robeža? Jo šādas aizklātās balsošanas acīmredzot ir tāda vieta, kur to nedrīkst darīt,” norāda Vucāns.
Pirms diviem gadiem politiķi uz vēlēšanām internetā skatījās pozitīvāk. Tolaik valdība uzdeva ministrijām izstrādāt koncepciju un izpētīt iespējas tās ieviest. Tagad pētījumam trūkstot naudas un politiskā atbalsta. Galvenokārt tāpēc, ka vienkārši nepastāvot tehnoloģiju, lai ieviestu drošas interneta vēlēšanas.
Deputāts Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) gan uzskata, ka diskusijas par vēlēšanām internetā turpināsies tik un tā. „Domāju, ka agrāk vai vēlāk šis jautājums kļūs arvien aktuālāks, jo mūsdienās, it sevišķi jaunam cilvēkam, liels darba apjoms šķiet ar peles kursoru pāriet no ekrāna viena stūra līdz otram un kur nu vēl iet ārpus mājas noteiktā vietā un balsot,” ironisks ir Dzintars.
Kā stāsta profesors Alberts, lai vēlēšanas internetā būtu aizklātas un drošas, būtu jāmaina interneta infrastruktūra, kā arī jāizstrādā tādas kriptogrāfiskas metodes, lai varētu nodrošināties pret vēlēšanu rezultātu viltošanu. Pēc profesora minējuma, šie priekšnosacījumi varētu piepildīties tikai apmēram pēc 20 gadiem.
