27 kilometrus garajā vakuuma tunelī, kas izbūvēts 100 metru dziļumā kalnos pie Šveices un Itālijas robežas, zinātniekiem eksperimentā pirms četriem gadiem izdevās fiksēt dievišķās daļinas, un pierādīt Higsa bozona eksistenci.
Tagad pētnieki grib iet tālāk. Noskaidrot kā veidojas masa un pētīt dažādas jaunas fizikālās parādības. Taču ar pašreizējām iekārtām jaunos zinātnes apvāršņus sasniegt nevar. Tāpēc starptautiskā pētniecības projektā 40 zinātnieki no 18 valstīm meklēs jaunus konceptus un risinājumus.
"Beidzot tad arī latvieši būs uz tā kuģa," teica RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna. "Mēs sagatavojam to skrejceliņu, lai var to eksperimentu veikt. Fiziķu rokās nonāks līdz šim nebijusi iekārta, lai varētu pētīt pasaules izcelsmes pamatjautājumus."
"Mēs RTU un Latvija piedalāmies tāda paša mēroga projektā, tāda pašu ambīciju kā cilvēka sūtīšana uz Mēness," teica RTU projekta koordinators Toms Torims.
"Ar tādām jaudām, enerģijām, ko CERN un citi zinātnes institūti, kas ir iesaistīti šajā projektā, vēlas strādāt, to līdz šim neviens nav uzdrošinājies darīt. Un nevienam nav zināms konkrēts tehniskais risinājums, kā tad to izdarīt. Mēs šajā projekta meklēsim jaunus konceptus, risinājumus. Mums ir konkrētas idejas, ko piedāvāt."
RTU Pusvadītāju fizikas laboratorijā izstrādās lāzertehnoloģiju, lai samazinātu enerģijas zudumus paātrinātājā.
Kā stāsta profesors Arturs Medvids, to var panākt, uzlabojot rezonatoru pārklājumu. "Rezonators ir veidots no vara, kuram virskārta ir pārklāta ar niobija atomiem. Tā kā kārtiņa ir plāna, tur ir mikrocaurumi," teica Medvids.
Pa mikrocaurumiem pazūd enerģija. Teorētiski tos var aizvērt, uzklājot biezāku supervadītāja niobija kārtiņu. Taču niobijs ir ļoti rets un dārgs metāls. Tāpēc meklē cits risinājumus. Kā rāda pirmie eksperimenti, pēc apstarošanas ar lāzeru vara-niobija plāksnītes kļūs gludas - atstarpes starp mikrokristāliem sarūk.
Savukārt Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta zinātnieki kopā ar Vācijas kolēģiem trīs gados apņēmušies uzbūvēt elektronu staru modulatoru.
"Ir elektronu lielgabals. Un kad elektrons šauj ārā, tad neiet paralēli tas stars, bet koniski mēģina izplesties, bet rezultātā no daudzo kilometru garumā tie elektroni faktiski vairs nav no ķerami. Tos vajag fokusēt, lai tie elektroni skrien paralēli. To dara ar elektronu lēcu, kas ir sava veida modulators. Mūsu uzdevums ir izstrādāt šī modulatora vadības un spēka barošanas shēmu," skaidroja RTU vadošais pētnieks Pēteris Apse-Apsītis.
Pēc viņa sacītā - ja izdosies šādu modulatoru izveidot, tad tas būs kaut kas unikāls - kas tāds, kas līdz šim vēl nav radīts.
Kā stāsta zinātnieki, ir jāizveido tāda iekārta, lai netraucēti darbotos radiācijas apstākļos. Ar to pašreizējā hadronu paātrinātājā ir grūtības. "Izmantosim gan pusvadītāju elementus, gan sen aizmirstās vakuuma radiolampas. Tā bija tehnoloģija, kas bija populāra pagājušā gadsimta no 20.-60. gadiem. Jo vakuuma lampām nav jūtība pret radiāciju," teica Apse-Apsītis.
Strādāt pie šāda mēroga projekta ir liels panākums, gods un liela atbildība, saka zinātnieki. Starptautisko pētniecības projektu finansē no EK programmas “Horizonts 2020”. RTU piedalās ar līdzfinansējumu - 250 000 eiro.
"Mēs esam parādījuši savu varēšanu, ka varam spēlēt augstākajā līgā. Ka varam risināt nopietnus uzdevumus. Tur nāk arī citas naudas, kas nav tieši saistīta šo. Šis projekts mums paver ļoti plašus apvāršņus," teica RTU projekta koordinators Toms Torims.
Ja zinātniekiem izdoties izstrādāt jaunu paātrinātāja konceptu, tā principus nākotnē varēs izmantot arī elektroapgādē, viedajā enerģētikā, medicīnā.
