Viņš skaidro, ka apdraudēto profesiju vidū ir, piemēram, daļa medijos un medicīnā strādājošo. Proti, mediju monitoringu arvien biežāk varētu veikt tehnoloģijas, savukārt slimnīcās rentgenus varētu izdarīt un cilvēka veselības problēmās rentgenattēlā atpazīt datori, kuros jau iepriekš ir ieprogrammētas dažādas kaites, kas piemīt cilvēkiem, sacīja Bārzdiņš. Datoram atliek tikai atpazīt kaiti, kas raksturīga attiecīgajam cilvēkam.
Tāpat lielās autokompānijas risina projektus, kuros rada automašīnas, kuras spēj braukt uz vadītāja.
Bārzdiņš strādā arī ziņu aģentūrā LETA, kurā ir pētniecības laboratorijas vadītājs, un tieši šobrīd tā ir iesaistījusies starptautiskā mākslīgā intelekta attīstīšanas projektā. Tajā piedalās arī tādi pasaulē zināmi mediji kā BBC un „Deutsche Welle”.
Tā laikā Latvijā tiek veidota tāda valodas atpazīšanas sistēma, kurā dators, jau dzirdot runātāju, spēj tulkot tekstu citā valodā, kā arī atpazīt pašu runātāju. Turklāt fokuss ir nevis uz angļu valodu, kuru mākslīgais intelekts atpazīst jau par 98%, bet gan latviešu, arābu, ukraiņu un citām valodām. Piemēram, latviešu valodu dators atpazīst par 70%, taču 30% gadījumu ir kļūdas.
