Līdz šim Latvijā nav izpētītas sapropeļa medicīniskās īpašības. Šobrīd
Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki ir iesnieguši projekta pieteikumu, lai triju gadu garumā pētītu sapropeļa dūņas un to dziednieciskās īpašības. Pētījums par sapropeļa dūņu medicīniskajām īpašībām ir viens no piemēriem, kā zinātnieki var palīdzēt uzņēmējiem attīstīties.
Kā stāsta uzņēmuma “LatCosmetics” pārstāve Marina Petrova, šobrīd Ludzas uzņēmums no sapropeļa dūņām izgatavo kosmētikas produktus. Lai gan sapropeļa dūņas būtu izmantojamas arī medicīnā, tomēr to dziednieciskajām īpašībām nav zinātniska pamatojuma.
''Mēs uz doto brīdi neesam atraduši tādu iestādi, kas varētu atzīt, ka dūņas ir ārstnieciskas, lai gan visi zina, ka dūņas ir ārstnieciskas, un vēl ir jautājums, kāpēc Baltkrievijā ir gan noteikti standarti, gan tiek izdots atzinums, ka dūņas ir ārstnieciskas, bet Latvijā nav,” vaicā Marina Petrova. Viņa piebilst - ja dūņas tiktu atzītas kā ārstnieciskās, uzņēmumam tas dotu iespēju paplašināt savu darbību:
''Mēs varam piedāvāt dūņas gan slimnīcām, gan sanatorijām, gan veselības un rehabilitācijas centriem. Pašlaik tas ir tādā līmenī kā kosmētika, skaistumkopšanas saloni, bet, runājot par medicīnu, šeit ir tukša bilde.”
Šobrīd gan situācijai ir iespējas mainīties. Pētnieki no Rīgas Stradiņa universitātes ir uzrakstījuši projektu, lai pretendētu uz Eiropas līdzfinansējumu sapropeļa dūņu izpētei. Par pētījuma iecerēm tika runāts Latgales kongresa simtgadei veltīta konferenču ciklā Ludzā, kur tika diskutēts, kā veiksmīgi savienot pētniecību, vides aizsardzību un uzņēmējdarbību. Iecerētais pētījums ir viens no reāliem piemēriem, kas parāda, kā uzņēmējiem var palīdzēt zinātnieki.
“Projekts vērsts uz to, ka mēs ar jaunām metodēm, ar jaunu skatu palūkojamies, kam vislabāk izmantot [dūņas], būtībā koncentrējoties trijos virzienos: ietekme uz ādu, ietekme uz šūnu reģenerāciju, atjaunošanos, dzīšanu un ietekmi uz locītavām, un tas - mēs tā vismaz ceram - gan vietējiem uzņēmējiem, gan arī citos reģionos uzņēmējiem palīdzētu veidot jaunus produktus, pakalpojumus,'' par pētījumu stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.
Sapropelis ir ezeru un purvu pamatnē ilgākā laika periodā noslāņojušies organiskie nogulumi. Kopējie sapropeļa resursi Latvijā ir mērāmi divos miljardos kubikmetru.
Latgalē visvairāk sapropeļa atradņu izpētītas Ludzas apkaimē, tomēr ir vēl daudz ezeru un purvu, kuri nav pētīti. Tāpēc kopējais sapropeļa pieejamais apjoms precīzi nav zināms.
Pētījums par sapropeļu ārstnieciskajām īpašībām paredzēts triju gadu garumā. Nepieciešamā summa ir teju pusmiljons eiro. Pētījuma rezultātā plānots izpētīt sapropeļa dūņu ārstnieciskās īpašības un to pareizāko iegūšanas veidu, norāda Ivars Vanadziņš:
“Mēs sadarbosimies ar uzņēmējiem, kas reģionā darbojas, tieši tādā kontekstā, kā šīs dūņas iegūt un saprast to labāko iegūšanas metodoloģiju. Saprast, kā pareizi iegūt, lai viņas saglabātu savas īpašības. Tā ir ļoti būtiska lieta, jo viņas ir organiskie elementi un mikrobioloģiskie elementi, kas gaismas un gaisa ietekmē var diezgan būtiski mainīt īpašības. Arī iegūšana, saglabāšana ir ļoti būtiska visam projektam.”
Kopumā praktiskās ievirzes pētījumiem, pretendējot uz Eiropas atbalstu, tika iesniegti 300 projekti, no tiem vairāk nekā 70 tika apstiprināti, tostarp pētījums par sapropeli, kas šobrīd gaida galīgo atbildi. Tai jābūt zināmai tuvāko mēnešu laikā.
