Viena no Latvijai svarīgākajām lietām būs „digitālā prioritāte”. Tā aptver plašu jautājumu loku, kas attiecas uz vairākām ministrijām. Latvijas ministrus, kam nākamā gada pirmajā pusē būs jācīnās par informācijas sabiedrības stiprināšanu, vēros gan viņu ārvalstu kolēģi, gan ES informācijas tehnoloģiju nozarē strādājošie.
Jaunajiem ministriem gan ir dažāda pieredze tviterī. Piemēram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) atzīstas, ka tviteri līdz šim nav lietojis, bet tas būs jāsāk darīt.
Pēdējā gadu darbība nav prasījusi dalību sociālajos tīklos. Arī līdzšinējais dzīvesveids – esmu gribējis būt ārpus tāda veida plašas saziņas līdzekļiem (..),” skaidro Gerhards.
Jaunā ekonomikas ministre Dana Reziniece-Ozola (ZZS) ir aktīva sociālo tīklu lietotāja un sola tāda būt arī turpmāk.
Saprotams, ka vismaz pašā sākumā es nebūšu sava laika pavēlniece, jo laika ir daudz un termiņi ir saspringti. Taču centīšos informēt cilvēkus, kas man seko. (..) Es gan vēlētos izvairīties no situācijas, kad sēdētu sanāksmē un to vien darītu, kā atrastos sociālajos tīklos,” norādot uz līdzsvara nepieciešamību starp darbu un sociālajiem tīkliem, saka Reizniece–Ozola.
Savukārt satiksmes ministrs arī turpmāk būs Anrijs Matīss („Vienotība”). Viņš tviterī ir piereģistrējies, taču šo sociālo tīklu nelieto un negrasās to darīt arī turpmāk. „Sociālie tīkli un informācijas sabiedrība ir divas dažādas lietas. (..) Es neredzu nekādu problēmu, ka būtu jālieto sociālie tīkli. (..) Man ir maģistra grāds informācijas tehnoloģijās un pilnīgi pārzinu šīs tehnoloģijas, es ļoti labi protu komunicēt ar saviem kolēģiem arī bez tvitera konta.
Tā ir katra cilvēka brīva izvēle – lietot vai nelietot tviteri. Ministrijas tvitera konts strādā (..),”noraidošs bija Matīss.
Tieši Gerhards, Reizniece–Ozola un Matīss būs galvenie ministri, kuri strādās, lai Latvija savu mērķi par informācijas sabiedrības attīstīšanu sasniegtu.
