Latvijas pētnieki sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem pēdējo gadu laikā atklājuši 48 jaunus asteroīdus, kas atrodas Saules sistēmā. To izmēri ir dažādi – sākot no pāris kilometriem diametrā līdz pat 60 kilometru lielam asteroīdam.
Šobrīd zināmi vien 20% no zemei potenciāli bīstamajiem objektiem kosmosā. Eiropas Savienība līdz 2020. gadam plāno apzināt 90%.
"Tā kā mums ir liela lauka teleskops, kas ir ļoti piemērots šādu jaunu objektu meklēšanai, tad mēs esam iesaistījušies šajā programmā un jau astoņus gadus nodarbojamies ar saules sistēmas mazo objektu, asteroīdu pētījumiem," teica Eglītis
Baldones Šmita teleskops ir divpadsmitais lielākais šāda tipa teleskops pasaulē. Kā stāsta Eglītis, tiek strādāts pie tā, lai cilvēki uz zemes varētu justies droši.
"Atklāšanas brīdī lielākoties viņi ir kaut kur 2-5 astronomisko vienību attālumā. Tas ir 150 miljoni kilometru. Tas ir kaut kur aiz Marsa. Starp Marsu un Jupiteru, tajā rajonā," norāda institūta direktors.
Ik pēc tūkstoš gadiem uz zemes nokrīt asteroīds, kas nodara ievērojamus postījumus. Savukārt tādi, kuri var radīt draudus visai civilizācijai, krīt reizi vienā miljonā gadu.
"Tuvākais notikums ir 2029. gads, kad asteroīds "Apofiss" pāri par 300 metru diametrā aizies nieka 30 000 kilometru attālumā no zemes. Tas, pēc astronomiskiem terminiem, ir ''gandrīz trāpīja''," atzina Eglītis.
Jaunu asteroīdu atklāšana prasa ļoti daudz laika. Darba apstākļus ziemā nevar raksturot kā patīkamākos, jo observatoriju nedrīkst apkurināt, citādāk teleskops aizsvīdīs.
"Novērojumi notiek katru skaidro nakti. Mēs novērojam līdz -21 grādam. Vēlāk diemžēl eļļas stiegruma dēļ novērojumi jāpārtrauc, lai nesalauztu mehāniku," teica pētnieks.
Daļai no Latvijā atklātajiem asteroīdiem piešķirti vārdi, piemēram, Baldone un Saule.
