Šogad uz finālu Japānā latvietis Māris Bečs dosies ar lielo sumo robotu. Tas gan izskatās pēc braucošas kastes, kas tiesa gan - veidota ļoti pārdomāti un ir inteliģences pilna. Tāpat Latvijas robotikas entuziasti bez dalības sacensībās arvien cer iesaistīt jaunus interesentus Latvijā jau skolas vecumā.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Robotikas kluba telpās Māris Bečs atrāda Latvijas Radio savu sumo robotu Džokeru, kas kļuvis par čempionu mega sumo cīņu kategorijā starptautiskajās sacensībās „Robot chalenge” Austrijā. Aizvadītajās brīvdienās Latvijas komandai kopumā izdevās izcīnīt divas zelta un vienu bronzas godalgu.
Pēc nupat iegūtā zelta Vīnes pusfinālā robotikas entuziasts varēs doties uz finālu Japānā, lai, iespējams, noturētu čempiona titulu, jo pērn Latvija izcīnīja zeltu. „Es skaitos šajā kategorijā čempions un ieguvu ceļazīmi tālāk piedalīties finālā droši vien decembrī Tokio, Japānā, kur būs citi apakšsacensību uzvarētāji,” stāsta Māris.
Šogad pusfinālā bijusi liela konkurence - vairāk nekā 40 robotu no Japānas, Krievijas, Itālijas, Meksikas, Rumānijas un citu valstu komandām. Trīs kilogramus smagām braucošām metāla kastēm ar šķūrei līdzīgo aso metālu priekšpusē, šķiet, gan nav nekādas līdzības ar cilvēku sumo tradīciju. Tas, kas atgādinot par sumo, ir spēles noteikumi, proti, roboti viens pret vienu cīnās tik ilgi, kamēr kāds otru izstumj no apaļā ringa.
Latviešu būvētie roboti pārvietojas autonomi, un cīņa ir līdz divām uzvarām. „Tas ir autonoms robots, bet tai pašā laikā ir lietas, ko tu tam pasaki, kā darīt. Tas būtībā izšķir cīņas likteni. Labi jāpēta pretinieks. Ļoti pacentušies lietuvieši – svara ziņā arī trīs kilogrami, bet viss nokrauts ar neodīma magnētiem. Centies apbraukt robotu no sāniem, lai varētu izstumt, bet šo lietuviešu robotu mēģināju pirmajā cīņā no sāna izstumt, neizdevās, kamēr robotam sāka dūmi kūpēt,” stāsta Māris.
Otrs zelta ieguvējs no latviešu robotikas komandas Gundars Miezītis zeltu izcīnījis mazāku sumo kategorijā, kur savukārt vienlaikus ringā cīkstoties vairāki roboti, tādēļ latvieši to iesaukuši par lielcīņu.
Gundars savu robotu nodēvējis par „Skudru”: „Izmērs ir 10x10 centimetri. Vēl viena atšķirība: mega sumo robots pievelkas pie metālringa ar magnētiem, līdz ar to tas spēks, ko tas rada, ir no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem kilogramu, savukārt mini sumo nav nekādu magnētu un ir 500 gramu smagi.”
Abi robotikas entuziasti par tādiem esot kļuvuši jau studiju gados galvenokārt tāpēc, lai elektronikas un programmēšanas mācību teoriju izprastu un ieraudzītu interesantākā veidā realitātē. Taču bez sacensībām robotikas kluba biedri izveidojuši mini sumo, kas paredzēts tieši mācībām skolā, lai robotikai pievērstu aizvien jaunus cilvēkus.
„Tur būs iespējams mācīties gan mehāniku – robotu salikt kopā, gan to programmēt, gan domāt stratēģijas. Doma tāda, ka tas būs arī integrējams mācību procesā, jo zināms, ka programmēšana skolās tagad būs no 1.klases. Tā kā kaut kas taustāms, ko var uzprogrammēt – ļoti vizuāli uzskatāms rezultāts,” skaidro Gundars.
Ja ir vēlme pavērot klātienē vai pat izmēģināt spēkus tepat Latvijā veidoto sumo robotu cīņās, tad tāda iespēja ikvienam interesentam būs 25.aprīlī, kad noritēs vietējās robotikas sacensības RTU radošo industriju centrā.
