Laboratorija «Philae» nostabilizējusies uz komētas; tiek saņemtas fotogrāfijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pēc 12.novembra prieka vēsts, ka komētas "67P/Čurjumovs-Gerasimenko" izpētes robots "Philae" nosēdies savā nākamajā mājvietā, izskanēja bažas par iespējamām nosēšanās problēmām un neizšautām harpūnām, ar kurām bija paredzēts zondi "Rosetta" nostiprināt pie komētas. Tikmēr britu raidsabiedrība "BBC" ziņo, ka izpētes laboratorija uz komētas ir nostabilizējusies un tiek saņemtas pirmās fotogrāfijas.

Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) misijas vadības centrā Darmštatē Vācijā vēsturiskā 12.novembra vakarā izskanēja prieka saucieni un apkampšanās pēc tam, kad tika saņemts signāls no Eiropas zinātnieku konstruētās izpētes zondes "Rosetta". Trešdienas vakarā pēc Latvijas laika pulksten 18.05 saņemtais signāls liecināja, ka ir noticis vēsturisks notikums, un zondes modulis ir veiksmīgi nosēdies uz komētas "67P/Čurjumovs-Gerasimenko". 

Tomēr prieku drīz nomainīja nemiers. Sākotnējie dati liecināja, ka veļasmašīnas izmēra 100 kilogramu smagais izpētes robots piezemējoties iegrimis aptuveni četrus centimetrus, liecinot par salīdzinoši mīkstu grunts virskārtu. Tomēr drīz vien parādījās liecības par iespējamām problēmām. Rādījumi liecināja, ka nav izšāvušās divas harpūnas, ar kurām zondi paredzēts nostiprināt pie komētas, un šī iemesla dēļ tā varētu būt atlākusi no debesu ķermeņa virmas, varbūt pat vairāku simtu metru augstumā, un pēc kāda laika nosēdusies vēlreiz. 

Harpūnas bija nepieciešamas, jo komētas izmērs ir aptuveni 4x4 kilometri, un tās gravitāte ir ļoti zema. 

Tajā pašā laikā izpētes robota nosūtītā informācija liecina, kas tas joprojām atrodas uz debesu ķermeņa, un galvenais jautājums ir, kādā stāvoklī atrodas pati zonde un tās mērinstrumenti. Ceturtdien pēcpusdienā plkst. 15 Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) gatavojas sniegt preses konferenci par situāciju. 

Britu raidsabiedrība "BBC", atsaucoties uz saviem avotiem, gan ziņo, ka izpētes robots pēc nosēšanās uz komētas tagad ir stabils, kontroles centrs ar to atjaunojis radio komunikāciju un saņem fotogrāfijas, kurās redzama apkārtne uz komētas. 

Zinātnieki apspriežas, kā rīkoties tālāk. Ņemot vērā, ka zondes moduļa piestiprināšanas harpūnas neizšāvās, joprojām ir bažas par izpētes robota spēju noturēties uz komētas virsmas. 

Izpētes robots "Philae" 12.novembra rītā atdalījās no galvenā bāzeskuģa-zondes "Rosetta" un sāka kustību komētas virzienā, ceļā pavadot aptuveni septiņas stundas. Misiju sāka plānot jau pirms 25 gadiem, zonde "Rosetta" ar tam pievienoto izpētes robotu "Philae" tika palaista pirms desmit gadiem. Šajā laikā ceļā uz komētu tā nolidoja vairāk nekā sešus miljardus kilometru, vairākas reizes palidojot garām Marsam un Zemei ātruma uzņemšanai ar gravitācijas spēka palīdzību. Šobrīd tā atrodas aptuveni 500 miljonu km attālumā no Zemes, kas ir aptuveni trīs reizes tālāk, nekā ceļš no mūsu planētas līdz Saulei. 

Līdz šim komētu izpēte lielākoties notika, tikai palidojot tām garām vairāku kilometru attālumā un uzņemot attēlu, un šī ir pirmā reize, ka notiek kontrolēt nosēšanās uz pašas komētas. Izpētes robota "Philae" galvenais uzdevums ir ar tā zinātniskajiem instrumentiem paņemt komētas sastāva paraugus, lai zinātnieki varētu gūt priekšstatu par Zemes un citu planētu attīstību. Tiek uzskatīts, ka komētas radās, veidojoties Saules sistēmai, un tiek salīdzinātas ar laika mašīnām, jo sastāv no pirmatnējiem putekļiem un ledus. 

Kamēr izpētes robota "Philae" uzdevums ir pētīt komētas grunti, bāzes zonde "Rosetta" turpinās riņķot orbītā ap pašu komētu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti