Nākotnes stāsti
Valsts svētku nedēļā Latvijas Radio piedāvā nākotnes stāstus - stāstus par mūsu spēku, gudrību un apņēmību. Par drosmi tiekties pēc arvien jaunām zināšanām un nekad neapstāties savā attīstībā. Šo stāstu varoņi - cilvēki, kuri nākotnē veidos Latvijas intelektuālo kodolu. Un tādu ir ļoti daudz. Tie ir jaunie zinātnieki, kuri ceļu uz pirmajām virsotnēm mērojuši pavisam nesen un kuru darbs pierāda – ja tu kaut ko patiešām gribi, tad visām grūtībām var tikt pāri.
Artis studē 3. kursā doktorantūrā Latvijas Universitātē. Šobrīd pārsvarā laiku pavada Ventspilī.
Izskrienot Ventspils Augstskolas labirintus, var nonākt pie kabineta, kur ikdienā strādā Artis ar kolēģiem. Artis ir omulīgs jaunietis, 26 gadus vecs, brillēs, īsiem brūniem matiem, kādu laiku neskuvies, pelēkā jakā ar kapuci.
Bērnībā viņam patika skatīties zvaigznēs.
„Vecāki dzīvoja ārpus pilsētas, tas ļāva ļoti labi redzēt zvaigznes skaidros vakaros. Man patika skatīties zvaigznēs. Savā veidā jau tagad arī patīk. Taču tagad tik daudz vairs ārā neeju skaidros vakaros,” atzīst Artis.
Tāpat bērnībā Artim patika lasīt grāmatas un populārzinātniskos žurnālus, kuri galvenokārt vēstīja par astronomiju un fiziku. Dabas zinātnes viņam vienmēr patikušas. Taču par astronomu viņš kļuva, kad mācījās jau Latvijas Universitātē „fizmatos”.
Šobrīd pēc bakalaura un maģistra studiju pabeigšanas Rīgā viņš atgriezies Ventspilī. Šeit Artis veic pētījumu savam doktora darbam. Tā temats ir „Metanolu māzeru pētījumi kosmosa telpā”.
Draugiem viņš skaidro savu nodarbošanos, jokojot, ka pēta spirtu kosmosā. Tikai tas neesot dzerams, nekas labs no tā nesanāktu.
Viņu interesē ļoti fundamentālas lietas.
„Mana promocijas darba tēma ir metanolu māzeru pētījumi, kas ir jaunu zvaigžņu veidošanas apgabalos sastopami. Tur notiek interesanti ķīmiski un fizikāli procesi ļoti jaunām zvaigznēm, kas mums ļauj saprast un analizēt ķīmijas procesus, kas nepieciešami, lai būtu dzīvībai nepieciešamas vielas. Jau no novērojumiem mēs zinām, ka tās ir pietiekoši daudz sastopamas miglājos, kur veidojas jaunas zvaigznes. Un šādā veidā mēs varam pētīt procesus, kas vēlāk var ļaut mums dziļāk izprast dzīvības rašanās jautājumus,” jau nopietnāk savu darbu skaidro Artis.
Viņš atzīst, ka astronomija tiešām ir ļoti fundamentāla zinātne. Tiešā veidā pielietojumu tai esot pagrūti atrast, taču netiešu praktisku pielietojumu gan varot atrast daudz.
„Piemēram, ir labi zināms, ka pirmo wi-fi standartu izdomāja radioastronoms. Viņš tagad ir diezgan turīgs cilvēks, bet joprojām nodarbojas ar zinātni arī kā ar hobiju,” saka Artis.
Jaunais zinātnieks veic metanolu māzeru novērošanu ar Ventspils novada Irbenē esošo radioteleskopu. Artis ir pirmais, kurš Irbenes radioteleskopu izmanto šim mērķim, tāpēc daudz laika jāpavada, tiekot galā ar tehniskām niansēm.
Tad novērošanas laikā iegūtos datus apstrādā un analizē. Taču, lai veiktu novērojumus, nemaz nav jādodas uz Irbeni. Pieslēgties teleskopam var kaut vai no mājas datora. No universitātes datora var pieslēgties Irbenes radioteleskopam. Artis rāda, ka monitorā redz kontroles datora galveno ekrānu. Zvaigznes gan tur neieraudzīsi. Atvērti daudzi logi ar cipariem, skaitļiem. Vienīgais, kas uzreiz pamanāms un saprotams, ir liela apaļa sarkana STOP poga kreisajā malā.
„Piemēram, ir programmas loks, kas rāda radioteleskopa pozīciju, motora darbību. Šis savā veidā apkopo visu, kas saistīts ar dzelžiem, kas nodrošina kustību, teleskopa mehānisko darbību. Galvenokārt visi ievēro to, ka tur ir liela „STOP” poga. Ja kaut kas noiet greizi, tad visi spiež, ” stāsta Artis.
Datora ekrānā redzams arī kļūdu paziņojums.
„Šad tad gadās gana daudz kļūdu. Piemēram, pirms divām nedēļām mums bija tehniskas problēmas, es paspēju izsist vairākus drošinātājus teleskopam. Inženieri nebija priecīgi. Kopš tā laika es viņiem taisnojos, ka tā gadījās, es pārcentos,” atklāj jaunietis.
Sliktākajā gadījumā promocijas darbu jaunais zinātnieks vēlas pabeigt līdz savai 30 dzimšanas dienai, kas būs pēc četriem gadiem. Savukārt pēc pozitīvākā scenārija noslēgt darbu viņš cer 2018. gada beigās. Pats nosmej, ka patiesība noteikti būs kaut kur pa vidu.
Pēc doktora grāda iegūšanas apņēmies vēl divus gadus strādāt Ventspils Augstskolā. Lai izstrādātu doktora darbu, Artis saņem domes stipendiju. Tas bijis arī svarīgs iemesls, kāpēc viņš nolēma atgriezties no Rīgas uz dzimto Ventspils pusi.
Taču daudzi kolēģi aizbrauc uz ārzemēm. Iespējamie iemesli dažādi: atalgojums, iespēja strādāt ar augstas klases tehniku, turklāt astronomijā Latvijā iespējams veikt ne visus pētījumus.
„Mums nav tādas instrumentu bāzes, lai varētu visas astronomijas apakšnozares aptvert,” atzīst Artis.
Arī viņš nākotnē vēlētos doties uz ārzemēm stažēties. Nopietna zinātne esot starptautiska. Pats jaunais zinātnieks gan jau ir bijis apmaiņas programmā Polijā Nikolaja Kopernika universitātē. Taču vismaz šobrīd no Latvijas uz dzīvi ārzemēs aizbraukt nevēlas.
Kāpēc tā, Artis Aberfelds atbild vienkārši:
„Man šeit patīk. Braukšana stažēties būtu nepieciešama, lai es varētu būt labāks zinātnieks, lai varētu lielāku ieguldījumu veikt, šeit atgriežoties.”
Taujāts par grūtībām Latvijas zinātnes attīstībā, Artis nosauc vairākus aspektus.
„Netiek pietiekoši daudz jauni zinātnieki iesaistīti pētījumu veikšanā. Pat ja viņi pēc tam nepaliek zinātnē, viņi dodas uz nozarēm, kas patiesībā pat ir vēlamāks,” saka Artis.
Vēl Latvijā trūkstot inovatīvu nozaru. Un, protams, lielā mērā zinātne Latvijā esot tēmēta uz Eiropas fondu apgūšanu, ar nožēlu atzīst Artis.
„Kolēģi ļoti, ļoti saspringst, lai būtu vienmēr projekts, pie kā strādāt,” viņš piebilst.
Nākotnē viņš redz arī labas perspektīvas Latvijas astronomijas attīstībā. Artis stāsta, ka pats ir optimists. Jaunais zinātnieks cer, ka nākotnē Latvijas zinātnei finansējums pieaugs.
Uz piebildi, ka dažreiz šķiet, ka cilvēki, kas Latvijā nodarbojas ar zinātni, kopumā ir optimisti, Artis tikai pasmej un piekrīt.
